Pasākumu vieta "Padejosim?" Juglā otrdienas vakarā ir ļaužu pilna. Te nebijis notikums – koncertpētījums par dzeguzi. Folkloras kopa "Grodi" izpilda dzeguzes dziesmas, bet pētnieks Aigars Lielbārdis stāsta par šī putna simboliku un priekšstatiem folklorā.
"Ar dzeguzes bolsīm es jau sastapos savā agrā jaunībā, kad es arī braucu ekspedīcijās pa savu novadu, un tad katra teicēja vienmēr nodziedāja kādu tautas bolsu, tādu apdziedāšanos un vienmēr arī dzeguzes bolsu. Tālāk jau, kad nodibinājās "Grodi", mums tās dzeguzes dziesmas bija. Gatavojoties šai programmai, mēs savācām to pūru, kas mums jau bija, un tad vēl klāt mācījāmies, meklējām no citiem novadiem, citām tēmām, un mums pavērās tādas pērles. Vispār dzeguzes dziesmas ir vienas no skaistākajām, jo viņas ar sirdi jāuztver. Ar viņām var bēdas izdziedāt, viņas tā kā psihoterapija tajos bēdu brīžos," saka folkloras kopas "Grodi" vadītāja Aīda Rancāne.
Folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis, gadu gaitā Latgalē un tiekoties ar Sibīrijas latviešiem, ievācis materiālu par dažādām dzeguzes dziesmām un izveidojis kultūrvēsturisku pētījumu par dzeguzes tēlu mitoloģijā un ticējumos.
Viņš stāsta: "Dzeguze kā putns simboliski un arī priekštatos saistās gan latviešu kultūrā, folklorā, gan plašāk mēs to varam skatīties pagātnē un atvedināt pat uz sengrieķu mitoloģiju – dieviete Hēra, kas ir augstākā dieviete sengrieķu mitoloģijā, viņai ir divi putni: vanags un dzeguze. Tāpat arī latviešu folklorā redzam, ka dzeguze ir saistīta ar latviešu augstāko dievību Laimu. Un Laima tāpat kā Hēra ir aizbildne – jauno sieviešu un ģimenes dzīves aizbildne, un palīdz tām grūtībās, un ir klātesoša svarīgos dzīves notikumos: cilvēkam piedzimstot, mirstot un jaunām meitenēm izejot tautās."
Dzeguze un dzeguzes balss latviešu folklorā un tautas priekšstatos galvenokārt saistās ar jaunas sievietes skumjām pēc dzimtajām mājām un sev tuvajiem – mātes, tēva, brāļiem un māsām.
Koncerta režisore Anna Riekstiņa atklāj: "Tas galvenais stāsts, caurviju motīvs, bija meita, kas iziet cauri dažādām dzīves epizodēm, kur viņa aizprecas, aiziet no tēva sētas un ko tad viņa izdzīvo – dažādus pārdzīvojumus, esot plašajā pasaulē. Bet motīvs, kas gāja cauri ar matu pīšanu un tilta taisīšanu, savij kopā to visu, un tas ir kā atgādinājums, ka, neskatoties uz visu, kam meita iziet cauri un kur viņa atrodas pasaulē, šīs dzimtas saknes ar viņu vēl joprojām ir savienotas."
Dzeguzes dziesmas palīdz remdēt skumjas un sajust dzimtas saknes. Bet kāpēc ikdienā, pavasaros dzirdot dzeguzi, skaita kūkošanas reizes un saista tās ar cilvēka mūža ilgumu?
Folkloras pētnieks skaidro: "Tas ir viens no aspektiem, kad skaitām, cik reižu dzeguze kūkos, – vismaz divas reizes sagaidām, un tad mūsu miršana ir atlikta līdz nākamajam pavasarim. Dzeguzes kūkošanu jaunas meitas var skaitīt arī tad, ja grib iziet tautās. Skaita un tad uzzina, pēc cik gadiem izies tautās. Tas nozīmē, ka [kūkošana saistās] ne tikai ar miršanu, bet arī ar iziešanu tautās, kas ir priecīgs notikums. Dzeguze pavēsta Laimas zināšanas vai likteņa lēmumu, un caur šiem kūkojumiem vai [to], cik reižu kūko, tad mēs atpazīstam."
