Deķis pie deķa, galdauts pie galdauta, arī dvieļi, jostas, spilveni, zeķes, cimdi un apģērbi – un katrs stāsta par savu radītāju – audējas vai rokdarbnieces personību, jo darbos nolasāmi ne tikai Kurzemei raksturīgie raksti, tehnikas, bet arī krāsu salikumi, rūpīgā darbu apstrāde un ieguldītā mīlestība.
"Šis bija darbs, kuram es ļoti ilgi gatavojos tāpēc, ka tas ir kaut kāds audējas izaicinājums, ka tu katru rozīti liec citādākā krāsā, un tad vairākus gadus tas darbs ietilpa tajā, ka tu meklē krāsas. Ja mēs aužam, katru reizi ar atspoli metam cauri audeklam no vienas puses uz otru, kas noteikti ir darīts šī daļā, tad šajā daļā es ar rokām katru gabaliņu ielieku no jauna un otrā pusē sakrustoju, liek katru krāsu, atkal pamatu, katru krāsu un atkal pamatu, un tas ir tas laikietilpīgums tajā visā, ka to dara ar roku," saka audēja Indra Visocka.
"Krāsainā Kurzeme, jo, man šķiet, Kurzeme no citiem novadiem var atšķirt ar to, ka ir ārkārtīgi liela krāsu bagātība un dažādība," piebilst TLMS "Kangas" vadītāja Dace Martinova,
Pavisam izstādē ir vairāki simti darbu, kurus radījuši seši kolektīvi. Ne viens vien no tiem ir ar bagātu vēsturi. Tā Snēpelē ar jaunu sparu aušanas tradīcijas atsākās 1986. gadā. Savukārt "Varavīksne" Kuldīgas kultūras centra paspārnē darbojas jau 59 gadus. Darbi augstu novērtēti ārzemēs un vienmēr ieraugāmi arī Dziesmu svētku izstādēs.
"Es domāju, ka mēs esam viena no tām studijām, kas Rīgā iedod visvairāk darbus. Bija grūti šogad pie žūrijas, bet nu ar visu to mums atlasīja ļoti daudz darbus, kas aizgāja uz Rīgu," stāsta TLMS "Varavīksne" vadītāja Daiga Jansone.
"Mums ir patīk etnogrāfija. Un uz tā pamata veidot ielikt kaut ko no sevis. Kaut kādu jaunradi un tad sanāks laikmetīgais, bet etnogrāfija ir visa pamatā," teic rokdarbu kopas "Čaupe" vadītāja Arita Svenča.
"Krāsu nezūdamības likums jeb tradicionālais un laikmetīgais" – tā visu radīto kopumu saredzējis Kuldīgas mākslas kultūrtelpas kurators Raimonds Kalējs, dodot izstādei arī šādu nosaukumu.
"Šajās studijās nāk arvien jauni cilvēki. Līdz ar to mēs redzam, ka šis mākslas veids nestagnē, viņš attīstās. Līdz ar to ir tās mūsu senču un tās arhetipisko veco meistaru mācības, kurus mēs apgūstam, bet mēs ejam uz priekšu, radām kaut ko jaunu," saka Kuldīgas mākslas kultūrtelpas kurators Raimonds Kalējs.
"Tieši valsts svētku priekšvakarā atklāt šādu izstādi, tas, man liekas, ir ļoti, ļoti īpaši, jo tomēr visa šī lietišķā māksla tā ir nemateriālais kultūras mantojums, tā ir latviskā identitāte," klāsta Kuldīgas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa.
Izstāde Kuldīgas Mākslas namā būs apskatāma līdz 3. februārim.
