Bārtas etnogrāfisko ansambli veido 15 sievas un meitas, un ansambli nu jau gandrīz 30 gadus kopā tur Bārtas kultūras darba organizatore Gunta Klievēna.
Uz Latvijas Radio jautājumu, kāpēc ansamblī nav kungu, Klievēna atsmej, ka vīri apstrādā zemi.
Ne tikai bārtenieki
Lejaskurzemes tiešā valoda labi noder apdziedāšanās reizēs, bet droši vien kādu nešpetnāku vārsmu jubilāres sestdienas sarīkojumā saņems arī pretī.
"Kad pirms 45 gadiem ienācu ansamblī, mēs pievienojāmies dziedošam un dejojošam kolektīvam un mācījāmies no dzīvā – dzīvpārmantojām šo repertuāru. Neviens mūs nemācīja – stāvējām blakus tiem dalībniekiem, kas dziedājuši gadu desmitus un pārmantojuši no iepriekšējām paaudzēm, un dziedājām, dejojām, pārņēmām tradīciju.
Tā arī deklarējam, ka šo mantojumu pārņemam no mutes mutē un no paaudzes paaudzē," stāsta Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Gunta Klievēna.
Viņa gan atzīst, ka mūsdienās nedaudz mainās arī folkloras lietas, un nodot tās no paaudzes paaudzē kļūst grūtāk.
"Mums jāsāk arī meklēt materiāli, kā mūsu senči kādreiz ir dziedājuši, un tās dziesmas nu jau ir jāmācās. Mūsu kolektīvā vairs arī nav tikai bārtenieki, mums ir pievienojušies no citām vietām cilvēki, kam tautas dziesma ir tuva – brauc arī no Liepājas, no Vērgales, Ziemupes," stāsta Klievēna.
Kas ir viņu trumpis?
Un par ko tad Bārtas etnogrāfiskais ansamblis dzied? "Par visu ko! No tā brīža, kad cilvēks ienāk šaisaulē, visu mūžu izdziedam un arī tajā saulē pavadām ar dziesmu. Dziesmas ir visa mūža garumā un tālāk vēl!" – tā Klievēna.
Kas ir ansambļa trumpis?
"Visā Latvijā zina – mums ir tas zelta fonds, ka Bārtai ir garais sauciens, pavasara rotāšanās un gavilēšanas dziesmas," – teic ansambļa pārstāve.
Ansambļa ilggadēja priekšdziedātāja ir Līvija Otaņķe, Bārtas ansambļa dibinātāja Jēkaba Ķībura krustmeita, Lejaskurzemes teicēja, dziesmu pārmantotāja un Latvijas Lielās folkloras balvas īpašniece.
"No 1958. gada! Kolektīvu vadīja mans krusttēvs, vienreiz viņš man saka – viņiem jābrauc kaut kur uzstāties, viens dalībnieks saslimis, pietrūkst. Nu, ko, es vienā dienā neko uzreiz nevarēju iemācīties. Tā, kas ar mani dejoja, mani stumj uz vienu un otru pusi! Un tā no tā laika arī es darbojos," atceras Otaņķe.
Pašvaldības atbalsts gājis mazumā
Jautāta, vai par Ļeņinu nebija jādzied, Klievēna atbild, ka nebija, bet neliela nodeva tam laikam gan bijusi jāsniedz. "Mums, piemēram, bija dziesma, ka bārtenieku rudzu druva, trādirallallā, sudrabotus viļņus vēla.. Bet tas bija tāds ļoti mazs momentiņš, ļoti mazs momentiņš," vērtē Klievēna.
Sava veida nodevas Bārtas ansamblim jāsniedz arī mūsdienu novada vadībai, kad notiek kādas oficiālu viesu pieņemšanas un citi sarīkojumi. Uz jautājumu, vai dome arī atbalsta kolektīvu, tā vadītāja uzteic pašvaldību par tautas nama telpām, palīdzību tērpu radīšanā un transportu biežajiem izbraukumiem.
Pēc mikrofona izslēgšanas citas sievas gan pukojas, ka domei pārāk daudz sīrupa saliets, jo pēc lielā novada izveides atbalsts šādai tautas mākslai gājis mazumā.
"Pērn saņēmām apliecinājumu, ka esam iekļauti Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un tam ir liels nopelns etnogrāfiskajam ansamblim, jo lielāko smagumu esam iznesuši ar tērpu, ar dziesmu, ar tradīcijām," saka Klievēna.
Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vēsture
1929. gadā bārtenieks Jēkabs Ķīburs sapulcina kopā savas dzimtās puses ļaudis, lai pēc mātes māsas un sievas nostāstiem iestudētu uzvedumu "Kāzas Dižgūdos". Uzvedums veidots pēc Bārtas folkloras tradīcijām, un tā paša gada Ziemassvētkos Liepājā Latviešu biedrības namā notiek etnogrāfiskā uzveduma pirmizrāde. Šis arī tiek uzskatīts par ansambļa pirmsākumu.
1955. gadā Ķībura vadībā kolektīvs piedalās Latviešu Mākslas un literatūras dekādē Maskavā.
Ķīburs ir savācis un nodevis Latviešu folkloras krātuvei vairāk kā 5000 vienību par Bārtas folkloru.
1971. gadā kolektīva vadību uzņemas ansambļa ilggadējais dalībnieks Zigurds Rukuts, kurš ne tikai māca Bārtas dziesmas un dejas, bet arī izgatavo meitu zīļu vainagus, izauž Bārtas brunčus un villaines, izšuj Bārtas krāšņos kreklus un uzauž sarkanbaltsarkano Latvijas karogu, kuru Bārtas etnogrāfiskais ansamblis paņem līdzi uz Maskavu 1988. gada augustā, kur Bārtas etnogrāfiskais ansamblis pārstāv Latviju starptautiskajā folkloras festivālā.
No 1995. gada ansambļa vadību pārņem kultūras nama vadītāja Gunta Klievēna.
Bārtas etnogrāfiskais ansamblis ir piedalījies visos folkloras festivālos "Baltica" Latvijā un 1993. gadā Lietuvā.
Ar Bārtas dziesmām pabūts gan Latvijā, gan Lietuvā, Vācijā, Polijā.
Kolektīvs divas reizes saņēmis Lielo Folkloras gada balvu.
Bārtas etnogrāfiskā ansambļa lielā ieguldījuma un devuma Bārtas folkloras saglabāšanā Bārtas kultūrtelpa 2023. gadā iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Bārtas etnogrāfiskā ansambļa priekšdziedātāja Līvija Otaņķe ir saņēmusi Latvijas folkloras biedrības balvu "Austras koks" par mūža ieguldījumu folkloras kustībā un kopš 2024. gada saņem VKKF Mūža stipendiju.
