„Alternatīvās mūzikas priekšrocība ir tā, ka šie mūziķi atļaujas vairāk eksperimentēt un uztvert jaunās vēsmas," stāsta mūzikas žurnāliste Nora Rieksta-Ķeņģe. „Tā pati „Jumprava" savulaik taču arī bija tie, kas uztvēra jaunās vēsmas."
Viens no zināmākajiem Latvijas alternatīvās skatuves pārstāvjiem Ingus Baušķenieks uzskata, ka šodien būtisku ietekmi uz radošo procesu atstāj internets un mūzikas pieejamība.
Tagad visi māk spēlēt ģitāras. Ir miljons grupu, kurās jebkurš sīkais, iespējams, spēlē labāk ģitāru nekā es. Bet, ko ar to mūziku darīt, viņi nezina. Viņiem priekšā ir „stikla kalns" ar diskiem, kuros viss jau ir ierakstīts," uzskata Ingus Baušķenieks.
Dzejnieka Ģirta Koknēviča grupa „Dodo" savus poētiskos skaņdarbus ir izvēlējusies ierakstīt Baušķenieka studijā. Tie ir jauna skanējuma meklējumi. Turklāt ierakstā netiek izmantoti datori, kas mūsdienām jau ir pietiekami alternatīvi.
„Es vairāk eksperimentēju ar skaņu. Magnetofonam ir labāka skaņa nekā tiem „kluču bīdāmajiem"," atklāj Baušķenieks. „Sistēma ir tāda, ka vispirms ierakstam apakšu, tad dziedāšana, kas ir galvenais, un tad jau skatāmies, ko pielikt skanējumā klāt. Piemēram, vēju."
Man kaut kad agrāk šķita, ka, taisot gabalu, ir jādomā par to, kā to uztvers publika. Bet tagad es domāju, ka, ja tas gabals pašiem patiks, tad arī vēl kādam patiks," atzīst grupas "Dodo" mūziķis un režisors Andris Gauja.
