Operā pēc ilgāka laika atjaunos Liepiņa operu „Turaidas roze”. „Tas laikam ir pats galvenais, pie kā es esmu pašlaik strādājis, jo viņai tiek rakstīta otrā redakcija, jaunizstrādāts variants un - ar savādāku dramaturģiju, savādākām beigām un citu instrumentāciju. Nav tā, ka es te tikai sēžu un administrēju,” sacīja Liepiņš.
Komponista Liepiņa vārds komentārus neprasa. Reiz viņš ir teicis: "Lai mūzika dzīvotu, tai vajadzīgas tikai divas lietas – izpildītājs un klausītājs. Mana mūzika ar to ir aplaimota."
80. gadu sākumā komponists nokļuva slavas virsotnē ar hitiem - „Vēl ir laiks”, „Viss kārtībā”, „Ceļojums”, „Dziesma par rozīti” un daudzām citām kompozīcijām.
Dziedātājs Imants Vanzovičs ir izpildījis daudz komponistu dziesmas, viņš atzīst, ka ir gluži vai saaudzis ar dziesmām „Vēja suns” un „Mazā”.
Savukārt dziedātāja Ginta Krievkalna uzsver, ka Liepiņš ir strikts un ļoti prasīgs:
„Viņš ir autoritāte, bet viņam nav īpaši jācenšas, lai panāktu to, ka viņu uzskata par autoritāti, jo viņš jau nāk ar tādu starojumu.”
Šobrīd līdztekus atbildīgajam darbam LNOB, komponistam sanāk arī nedaudz nodoties komponēšanai. „Komponēšana ir tāda lieta - te viņa ir un te viņas nav. Jā, es kaut ko rakstu, bez šaubām.”
Komponists ir sarakstījis mūziku, kas skanēs Jaungada uguņošanas laikā Daugavmalā.
Paralēli darbībai estrādes mūzikā, komponists ir radījis mūziku teātra izrādēm. Rokopera „Lāčplēsis”, opera „Parīzes Dievmātes katedrāle” un „No rozes un asinīm”. Rokoperai „Lāčplēsis” Atmodas laikā bija arī politiska nozīme – tās pirmizrāde notika datumā, kad tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts.
„Zigmāra mūzika ir viena no tām, kur teju vai katra dziesma ir ar diezgan ievērojamu emocionālu vai intelektuālu slogu, kas ir saistīta ar mūsu valsts un tautas vēsturi vai citām vērtībām, kas mums ir svētas un neaizskaramas,” uzsver Krievkalna.
