"Aiz nosaukuma "Visuma vizošā tumsa" slēpjas vesela koncertprogramma, ko pilnībā varēs iepazīt 20. septembrī – tas būs lielais pirmatskaņojums, bet būtībā "Visuma vizošā tumsa" ir tāda liela poēzija par to, kā skatīties naksnīgajās zvaigznēs vai kā ieskatīties arī savās dzīlēs, kur varbūt reizēm nav nemaz tik gaišs, bet, neiepazīstot tumšo pusi, nevar iepazīt arī gaišo pusi – tāds savas drosmes izaicinājums," skaidro Laima Jansone.
"Mums arī albuma aprakstā teikts, ka
Visumā jau tādas pilnīgas tumsas nemaz nav – ir zvaigznes, kas spīd, visu laiku vizuļo," Jansoni papildina Uldis Cīrulis. "Domāju, šīs līdzības visur var saskatīt – skatoties gan debesīs, gan sevī."
Kopumā jaunajā albumā būs 10 skaņdarbi, puse uz pusi apdares un oriģinālmūzika. “Bet arī apdares varētu vairāk par orģinālmūziku saukt," uzskata DJ Monsta.
"Mums gan ir viens īpašs skaņdarbs, kurā esam izmantojuši arī folkloras krātuves materiālus ar teicēju dziedājumu – tas varbūt ir vienīgais skaņdarbs, kur pa īstam ir balss," teic Jansone un piebilst, ka esot gan "arī dažas skaņas dzirdamas no Ulda" un arī no viņas pašas, un "ir arī trešais dziedātājs – Toms Poišs, kurš te ar kontrabasu". "Drīzāk to varētu dēvētu par murmināšanu," pasmejas Laima Jansone.
Par ko īsti stāsta tautasdziesmas, kas izvēlētas šim albumam, un vai tematiski tās ir vienojošas? "Kopā strādājam kopš 2015. gada, un šie skaņdarbi, manuprāt, rezonē mūsos. Jo vienīgais kritērijs, kad sākām strādāt kopā – ka jādara tā, lai mums pašiem patīk. Un, ja pašiem būs labi, gan jau arī kādam citam patiks," skaidro Cīrulis.
Laima Jansone stāsta, ka albums konceptuāli iesākas ar saullēktu, bet noslēdzas ar saulgriežiem. “Saulgrieži ir spilgtākā tumsas un gaismas mija. Mūsu gadījumā tie ir ziemas saulgrieži, pēc kuriem gaismas ir vairāk.
Tam visam pa vidu ir daudzi dažādi stāsti – par Ūsiņu, Visuma vizošo tumsu, kas var būt gan personīgās emocijas, gan vienkārši tiešām naksnīgās debesis un NASA pētījumi, gan Japānas koki,
gan dažādas citas skaņu ainas."
Pamatā Laima Jansone šajos ierakstos izmanto elektroakustisko kokli, bet elektronika ir Cīruļa pārziņā. "Tur ir viss kaut kas," apgalvo DJ Monsta. "Strādājot pie jauna skaņdarba, pats sevi gribu attīstīt un izveidot ko jaunu – ko nekad neesmu darījis, līdz ar to līdzekļi, skaņas vai tehnikas visu laiku ir citas. Galvenais – lai man pašam ir interesanti.
Te ir dzirdamas gan ozola vainaga skaņas, gan koku skaņas un zobena skaņas, gan bungu mašīnas, sintezatori, skrečs."
Kokle un elektronika – tās ir divas atšķirīgas pasaules. Kuros krustpunktos tās sastopas, un kā tas nākas, ka tās abas tik saskanīgi dzīvo kopā?
Laima Jansone atzīmē: "Kā spilgtu piemēru minēšu devīto dziesmu mūsu albumā, kas saucas "Urbānās dzīres". Tā radusies mūsu saspēles rezultātā. Uldis uz platēm spēlē savus ritmus, bet es uz koklēm – savas lietas. Tieši saspēles, sadarbības princips man asociējas ar mūsdienām, ko mēdz dēvēt arī par ielu mākslu. Tur ir dažādi sporta veidi, triki un grafiti, tā ir urbānā vide, kas nevar pastāvēt arī bez sava veida atraktivitātēm un nosacītām sacensībām, arī kādām radošajām dzirkstīm.
'Street Art' es gribētu dēvēt par mūsdienu radošo potenciālu jeb tautas mākslu, manuprāt, tas tiešām ļoti labi saskan – tur var iziet pagalmā un svinēt: tur var skanēt gan veca vijole un dīdžeja plates, gan dažādi grūva elementi."
Uldis Cīrulis: "Mums nav vienas receptes... Pēdējie divi skaņdarbi tapuši improvizācijas stilā. Studijā vienkārši improvizējām. Arī "Visuma vizošā tumsa" radusies improvizācijas rezultātā. Ir skaņdarbi, kur Laima atnāk ar savu ideju, ir skaņdarbi, kur es nāku klajā ar savu ideju. Un tad mēs spēlējam."
Apvienības nosaukums ir "ZeMe" - divas zilbes, no kurām katra rakstīta ar lielo burtu. Kurš šajā duetā ir Ze, un kurš - Me? "Mēs abi esam viens - mēs abi esam zeme. Esam apvienība," teic Uldis Cīrulis. "Sākumā mums bija koncertprogramma "Zeme", un ilgu pārrunu rezultātā nonācām pie kopsaucēja, ka arī mūsu apvienību sauksim par "Zemi", kaut sākumā, kad domājām nosaukumu, teicām – nē, mēs noteikti šādi sevi nesauksim! Zilbes izceļam, domājot par mūsu auditoriju, kas ir ārzemēs – lai viņiem būtu ērtāk."
“Tāpēc arī "Visuma vizošā tumsa". Viens var skatīties no Zemes uz Visumu, otrs – mēģināt ieraudzīt Zemi. Tā ir ļoti savāda planēta," rezumē Laima Jansone.
