19. marta vakarā LNSO koncertprogramma bija jaunā diriģenta, lieliskā mūziķa klarnetista Gunta Kuzmas rokās. Sākot ar Debisī impresionistisko “Prelūdiju Fauna diendusai” un dāņu komponista Andersa Kopelas Saksofonkoncertu patiesi izcilā Oskara Petrauska sniegumā līdz koncerta galvenajai intrigai - Riharda Zaļupes simfonijas "Namejs" pirmatskaņojumam.
„Es rūpīgi esmu pārdomājis, ko vēlos pateikt un sadarbībā ar Gunti [Kuzmu] mums tas ir izdevies. Esmu ārkārtīgi pateicīgs, ka manu darbu atskaņo mūsu profesionālākie mūziķi. Es gribēju radīt ko paliekošu un svarīgu Latvijai. Tā kā latvieši nav nemaz tik bagāti ar leģendām, tad es radīju savu leģendu par Nameju mūzikā,” saka komponists Rihards Zaļupe
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Juris Karlsons, kurš mācījis Zaļupem komponista amata prasmes, uzskata, ka darbs ir izdevies.
„Man ir prieks, ka darbs ir profesionāls un vērienīgs. Protams, ka darbā var saklausīt viņa intereses un to, ar ko viņš dzīvo,” norāda Karlsons, novēlot Zaļupem rakstīt nākošo simfoniju.
„Darbs ir vērienīgs, masīvs, piesātināts. Bet tā tomēr, manuprāt, ir filmu mūzika , kas būtu noderīga kino ainām,” uzskata muzikoloģe Ieva Rozentāle. „Viņam vajadzētu strādāt sadarbībā ar režisoru , tad varētu būt labs rezultāts. Īstu simfonijas ciklu es tajā nesaskatu.”
Savukārt kordiriģents Jānis Ozols vispirms uzsver, ka Rihards Zaļupe ir viņa mīļākais savas paaudzes komponists.
„Es labi pazīstu Riharda mūziku, un šoreiz mani pārsteidz, ka viņš izmanto ne vien sev raksturīgo ritmisko struktūru, bet kļuvis arī melanholiskāks,” – tā Jānis Ozols. „Rihard, neraksti vairāk par deviņām simfonijām, lai studentiem ir vieglāk saskaitīt...!”
Riharda Zaļupes simfoniju varēs noklausīties arī sestdien, 28. martā, Ventspils teātra namā “Jūras vārti”.
