Žagars norāda uz LNO jaunās valdes profesionālās izpratnes trūkumu

No jaunās operas vadības puses bieži izskanējušas frāzes, kas liecina par nepietiekamu profesionālo izpratni, aģentūrai LETA sacīja bijušais Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadītājs Andrejs Žagars.

Kā piemēru viņš minēja nesen publiskajā telpā izskanējušo diskusiju par LNO nākotnes līgumu slēgšanu. Diskusijā atklājās, ka opera slēgusi līgumus par izrādēm, kuras vēl nenotiek. "Acīmredzot jaunā valde vēl nav paguvusi iepazīties ar operas darba specifiku, tamdēļ nezina, ka darbs pie vienas izrādes norit 12-18 mēnešus," pauda Žagars.

Viņš norādīja, ka sadarbības līgumi ar radošo komandu tiek slēgti uz priekšu, lai garantētu uzveduma sekmīgu īstenošanu. Žagars uzsvēra, ka bez šādas garantijas nav korekti ziņot par izrādēm un tirgot biļetes iepriekšpārdošanā. Īpaša uzmanība tikusi veltīta nākamā gada Rīgas kā kultūras galvaspilsētas programmai. Žagars uzsvēra, ka prioritāte ir bijusi noslēgt līgumus par izrādēm, kas tiek gatavotas šai programmai, lai pasākumi notiktu bez aizķeršanās.

Komentējot jaunā LNO vadītāja Zigmara Liepiņa ieceri padarīt operu pieejamu visiem, Žagars norādīja, ka nav pamata runāt par operas nedemokrātiskumu. Viņš skaidroja, ka vidējā biļetes cena ir aptuveni deviņi lati, lētākās ieejas biļetes pieejamas par diviem trīs latiem. Žagars uzsvēra, ka gada vidējais apmeklētības līmenis ir 90%, kas liecina par to, ka līdzšinējais repertuārs ir gan pieprasīts, gan pieejams.

Žagars arī nepiekrita apgalvojumam, ka operā iepriekš nav iestudēti latviešu oriģināldarbi. Kā piemērus viņš minēja izrādes "Dauka", "Vilkaču mantiniece", "4 pasaules. 4 stihijas" un "Spēlēju, dancoju", uzsverot, ka arī nākamgad ieplānotas jaunas latviešu autoru izrādes - Kristapa Pētersona "Šahs", Artura Maskata "Valentīna" un Romualda Kalsona "Pazudušais dēls".

Žagars atzīmēja, ka objektīvi vērtēt jaunās operas vadības darba rezultātu varēs tikai 2015., 2016.gadā, kad skatītājiem būs pieejams tās plānots un īstenots repertuārs.

Žagars uzsvēra, ka pašlaik operai nav neviena ilgtermiņa parāda, tā strādājusi ar peļņu gan pērn, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos, tomēr bažas režisoram rada tas, ka pašreizējā vadība necīnās par valsts finansējumu - 300 000 latu, kurus Kultūras ministrija iedalīja citiem mērķiem. Bijušais operas vadītājs norādīja, ka arī darbs ar sponsoriem nenorit, kā plānots. "Acīmredzot šai operas vadības komandai ir padomā citi veidi, kā gūt ieņēmumus," secināja Žagars.

Jau ziņots, ka LNO mākslinieciskā vadītāja un valdes priekšsēdētāja amatā stājies komponists un bijušais "Radio SWH" vadītājs Liepiņš.

Kultūras ministre Dace Melbārde pastāstīja, ka Liepiņš atzīts par visatbilstošāko operas mākslinieciskā vadītāja amatam. "Liepiņš sevi pierādījis kā profesionālis un labs vadītājs," sacīja Melbārde. Arī komisija pēc visu pretendentu uzklausīšanas rekomendējusi atbildīgajā amatā iecelt tieši Liepiņu.

Savukārt pats Liepiņš atzina, ka tagad svarīgākais esot kā prioritāti atgriezt atpakaļ mūziku, jo nepieciešams sakārtot repertuāru tā, lai tas būtu pieejams visiem, ne tikai elitārai publikai. Tāpat nepieciešams veltīt uzmanību iekšējās komunikācijas un atalgojuma jautājumu sakārtošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt