„Tas ir tāds „nonstops", kurā maksimāli ir jātaupa savs balss, sava enerģija, lai to visu varētu izturēt. Bet kaut kā pēc tās izrādes un publikas reakcijas tu saņem atpakaļ ļoti daudz," saka Vizbulis brīdī, kad trešā daļa no koncertiem jau ir aiz muguras. „Tas ritenis ir tik ātrs, ka tu nespēj attapties, ka izrāde jau ir noslēgusies," viņš piebilst.
Ikdienā pēdējos gados Vizbulis gan vairāk dzīvo Londonā. Turklāt nākamā gada februārī viņš debitēs Londonas Vestendā, atveidojot vienu no galvenajām lomām slavenajā mūziklā „Nožēlojamie".
Vizbulis atzīst, ka pārsvarā dzīvojot ārpus Latvijas, ir interesanti redzēt dažādus dzimtās valsts nostūrus. Viņaprāt, ideja rādīt rokoperu dažādās Latvijas vietās un kultūras namos ir attaisnojusies. Ir tāda kā misijas sajūta, saka Vizbulis, norādot, ka lielākā daļa izrādes dalībnieku paši nav dzimuši rīdzinieki.
Dziedātājs saka, ka visatsaucīgākā publika mīt reģionos, attālāk no centra. „Tur, kur ir publika, kas dzīvo vietās, kas nav tik industriāli attīstītas, attieksme ir siltāka. Viņi dzīvo no jūtām, tur nav naudas," skaidro Vizbulis.
Dziedātājs ir mācījies Londonā un arī tagad dzīve norit starp Londonu un Romu, kur viņam ir vai būs izrādes, kā arī Latviju. „Kad es sāku mācīties ārvalstīs, es domāju – ai, forši, es varu būt ārzemēs – pēc diviem gadiem tas ļoti krasi mainījās (..) Es tagad cenšos katru mēnesi uz vienu vai divām dienām atgriezties Latvijā," saka dziedātājs, norādot, ka Latvijā ir viņa saknes un nabas saiti ar to nav iespējams pārraut.
Patlaban Vizbulim līdz ar „Lāčplēša" iestudēšanu ir iespēja ilgāku laiku būt Latvijā. Tomēr Londonā viņam februārī būs jāspēlē „Nožēlojamie", ar kuriem viņš debitēs Londonas Vestendā. Toties Romā viņš piedalīsies izrādē „Vestsaidas stāsts".
