Etnovēstis

"Vilkači" prezentē albumu "Karavīru audzināj", "Rahu the Fool" laiž klajā debijas disku

Etnovēstis

Durvis vērusi izstāde "Mūzikas instrumentu būve Latvijā"

Viss sākās ar vectēva jubilejas ballīti. "Rahu the Fool" atdzīvina pagājušo gadsimtu

Viss sākās ar ballīti vectēvam... «Rahu the Fool» laiž klajā debijas albumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Amizantā latviešu grupa "Rahu the Fool", kas sevi dēvē par nabagu blūza apvienību, ar savu spēli atdzīvina pagājušā gadsimta 20.–50. gadus. Tās dzimšana notikusi aizpērn, grupas dalībnieka Pētera Narubina vectēva dzimšanas dienas ballītē, kas nebūt nav beigusies – 24. novembrī Mencendorfa namā grupa vērs vaļā debijas dubultalbumu.

Arī šī balle būšot pamatīga: pēc "Rahu the Fool" uzstāšanās dzīvā mūzika neapklusīs, un lustēšanās ar svinga, stepa un ukraiņu dejām, ar pokera, zolītes un šaha turnīriem un roku laušanās sacīkstēm turpināšoties līdz pat trijiem naktī.

Grupas dubultalbums ir divu gadu intensīva radoša darba rezultāts. Katrā no diskiem iekļauti 14 skaņdarbi: vienā – latviešu tautas un populārās dziesmas, bet otrā – Misisipi ietekas reģionam raksturīgi skaņdarbi. Šis albums esot oda mūziķu vectēvu stāstiem par jūrām, karu, mīlestību un mieru.

"Grupas piedzimšanā patiešām liela loma ir manam vectēvam, kuram ir deviņdesmit trīs gadi. Kā saka viņš pats – šobrīd dzīvojot vienos priekos," sirsnīgi stāsta Pēteris Narubins.

Viņš arī atklāj, ka grupas pirmais neoficiālais iznāciens noticis vectēva jubilejā. "Ideja par ziņģēm, tradicionālo mūziku, brāļu Laivinieku kaverversijām radās tieši tajā ballē. Sapratām, ka varam uztaisīt ko vairāk – ne tikai ballīti vectēvam.

Albums ir goda un cieņas izrādīšana mūsu vecākajai paaudzei.

Jā, mūzika, protams, ir vecmodīga, bet tā veidota lielā pateicībā par to, ko viņi mūsos ielikuši.”

"Pēteris tieši tā arī toreiz teica – uztaisām ballīti vectēvam! Bet faktiski jau katram no mums gribējās kaut ko darīt,” kolēģi papildina Jāzeps Podnieks, kura vectēvs diemžēl jau devies mūžībā. Podnieks stāsta, ka albuma grāmatiņa būšot ļoti īpaša: "Tas būs kā veco bilžu albums – tur ir gan mūsu vecāku un vecvecāku bildes no laukiem, kāzām un citām situācijām, un starp tām – arī mūsu grupas foto. Speciāli braucām uz Rēzekni taisīt fotosesiju – Andrim Uškānam vēl ir vecvecais fotoaparāts…”

"Šad un tad biju aizdomājies, kāpēc cilvēki senajās bildēs izskatās pēc zombijiem,” smejas Pēteris Narubins. "Kāpēc cilvēkiem acis izskatās baltas, kā to var redzēt arī uz albuma vāciņa? Uzzināju divas versijas. Pirmkārt, pārsvarā mums visiem grupā ir tumšas acis, bet man – visgaišākās, gaiši zilas. Bildē izskatos kā vampīrs – tikai zīlīte, pārējais ir izgaismojies.”

Otra versija, kā atklāj Pēteris Narubins, esot tāda, ka dažkārt acu attēls vienkārši izskrāpēts, jo… modelim plakstiņi bijuši ciet: "Ekspozīcijas laiks ar veco aparātu ir tik ilgs, ka uz dažām minūtēm jāsastingst – nedrīkstēja pat elpot…"

Arī instrumentārijs grupai ir īpašs – toskait soprānsaksofons, kas šajā versijā izklausās pēc klarnetes; noder arī Jāzepa Podnieka vecāsmammas pannas un šķīvji, bet ģitāra, kurā Pēteris Narubins iemīlējies no pirmās skaņas, ir neparasti skaļa – tāda savulaik izmantota arī vecajos diksilendos.

Melodijas? Tās puišiem iesakot Pētera Narubina vectēvs. Vēl arī tiekot meklēts tīmeklī vai tās pie grupas dalībniekiem nonāk citā ceļā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti