"Esam gatavi atkal tikties ar savu klausītāju, lai gan šoreiz – attālināti, kā jau tas visā valstī notiek," atzīmē Reinis. Baznīcas soli ir tukši, un tādi tie būs arī vakarā, koncerta laikā, bet liels paldies "Klasikas" un Rīgas Doma sadarbībai, ka šāds koncerts var notikt, un ērģeles atkal var nonākt līdz savam klausītājam."
Dzirdēts, ka ir tādi instrumenti, kuri retas spēlēšanas gadījumā it kā apvainojas, un tad paiet brīdis, kamēr atkal tie atgūst savu pilno skanējumu. Kā ir ar ērģelēm? "Šis laiks ērģelēm nācis par labu tajā ziņā, ka ērģeļu meistari varēja nedaudz pagarināt ērģeļu profilaksi, kas ik gadu notiek pavasarī, veicot vēl kādus papildu darbus. Tādā ziņā ērģeles ir labi atpūtušās. No otras puses – Rīgas Doms nav stāvējis gluži tukšs, jo notikuši plānotie ieraksti, kas veikti, ievērojot Latvijā noteikto distancēšanos. Protams, arī koncertu sagatavošanās laiks ērģelēm bijis zināms noslodzes laiks – gan runājot par iepriekšējo koncertu, kas izskanēja pirms nedēļas, gan šobrīd, kad notiek gatavošanās šīvakara koncertam."
Varētu šķist, ka attālinātā satikšanās ar publiku, no vienas puses, ērģelniekiem nav nekas jauns. "Tā jau it kā liekas, ka mēs tur, augstu luktā, esam vieni, mūs neviens neredz, un mēs it kā nevienu neredzam. Tomēr klausītāju klātbūtni var just.
Paskatoties lejā, ērģelniekam no balkona paveras visskaistākais skats, bet tajā brīdī, ja zāle ir tukša, protams, ka pārņem zināma vientulība.
Tajā pašā laikā varbūt tieši šādā veidā, translējot koncertu "Facebook" lapā, sasniedzam arī kādu klausītāju, kas Rīgas Domā vēl nekad nav ienācis. Savs labums tajā ir."
Šīsdienas koncertā "Viatore" skanēs tikai un vienīgi latviešu autori. Aigars Reinis atskaņos Pētera Vaska skaisto opusu "Viatore", no kura patapināts arī koncerta nosaukums, Alfrēda Kalniņa Pastorāli G dur, Paula Dambja "Fantasia alla Toccata", Riharda Dubras "Toccata C dur", kā arī Karla Orfa konkursā godalgoto Madaras Pētersones skaņdarbu "Time stay, we go", kas šajā vakarā piedzīvos pirmatskaņojumu Latvijā.
"Tas ir liels prieks – pievērsties latviešu mūzikai, un īpaši jau šajā laikā, jo latviešu mūziķi runā par Latviju un latviešiem, tur ir latviešu komponistu sajūtas. Šie gluži nav krīzes laikā rakstīti skaņdarbi, bet agrāk, tomēr latviešu emocionālais redzējums tajos ir klātesošs, un tas ir ļoti būtisks arī šodien."