Sākotnēji Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerta programmas centrā bija iecerēts izcelt Gustava Mālera mūziku. Pirms koncerts nonāca pie skatītājiem, pandēmijas dēļ tas pārcelts trīs reizes. Programmā "Šūberts un Mālers. Divas ceturtās" koncertzālē "Cēsis" Franča Šūberta ne īpaši zināmās 4. simfonijas iekļaušana ir neparasta, bet likumsakarīga, atzīst diriģents Andris Poga:
"Mālers un Šūberts ir vienas asinsgrupas komponisti.
Viņi abi nāk no Vīnes muzikālās vides, un viņu abu dvēsele ir dziesma. Viņi ir ļoti daudz komponējuši solo dziesmas. Es esmu tiešām priecīgs par šādu programmas salikumu. Ne bieži tā gadās, ka vienā vakarā ir divas simfonijas."
Savulaik deviņpadsmitgadīgais Francis Šūberts savu ceturto simfoniju nodēvējis par "Traģisko". Lai arī kopumā noskaņa kompozīcijā tāda nešķiet, Ceturtā simfonija ir pirmā, ko autors uzrakstījis minora skaņkārtā. Savukārt Gustava Mālera gadsimtu mijā sacerētajai simfonijai piemīt bērnišķīga vienkāršība. Opusu noslēdz "Debesu dzīves" brīnišķīgs atainojums solo balsij un orķestrim, ko koncertā izpildīja liriskais soprāns Gunta Gelgote. "Man ir tā "vieglā" balss, kura nevar dziedāt Vāgneru un diez ko nevar dziedāt Māleru. Un Mālerā atradās tieši man, ko dziedāt. Es jutos tik izredzēta! Tur ir dziedājums par eņģeļiem un debesīm un to, kā mēs paši nonāksim debesīs, bet no bērnu skatījuma," stāsta Gelgote.
Arī Poga atzīst: "4. simfonijas fināls nekādā ziņā nav jādzied dramatiskajam soprānam. Esmu dzirdējis, ka to dara reizēm. Tā nav tā estētika, kas man ir pazīstama. Ja nu kāds solists Latvijā ir tieši piemērots šim, tad Gunta Gelgote ir numur viens!"
Koncertu apmeklēja komponists Pēteris Vasks, kurš par piedzīvoto pauž:
"Gandrīz visu laiku tu esi kā paradīzē. Kas gan var būt skaistāks pasaulē par mūziku! Šī man ir viena no augstākajām virsotnēm.
Man ļoti patīk Andra Pogas interpretācija. Viņš ir stabils, bet tajā pašā laikā tik emocionāli jūtīgs."