Kā vēstīts, ar solokoncertu "Sievietes mīla un dziesmas" Senās mūzikas festivālu šoreiz atklās skaistās un liriskās soprāna balss īpašniece Elīna Šimkus. Koncerts piedāvās kontrastainu noskaņu kolāžu, jo vokāli sarežģītās baroka operu ārijas tajā savīsies ar saldsērīgi apcerīgajām senajām angļu dziesmām teorbas pavadījumā.
Kā akcentē dziedātāja - sieviete šajā mūzikā spēj mīlēt kaislīgi, krāšņi un atdevīgi, taču līdzās mīlas laimei ir arī mīlas mokas, vilšanās un sāpes. "Es vēlos šajā mūzikā ienest ko emocionāli siltu un cilvēcīgu, jo
varbūt sabiedrībā stereotipiski valda tāds uzskats, ka baroka mūzika, jo īpaši vokālā baroka mūzika, ir bāli nopūderēta, stīva un parūkā, ka tur nedrīkst būt nevienas liekas emocijas. Es savukārt šo mūziku izjūtu kā ļoti siltu un atvērtu un tādu to vēlos parādīt arī klausītājiem," norāda Elīna Šimkus.
Festivāla neiztrūkstošs notikums ir gregorisko dziedājumu koncerts Rīgas Domā. Šogad grupas "Schola Cantorum Riga" sastāvu koncertā kuplinās arī divi dūdu spēlētāji - Ieva Nīmane un Māris Jēkabsons. Gregorisko dziedājumu un dūdu saskaņa koncertā uzburs gaisotni, kāda tā savulaik Rīgā valdīja vēlīnajos viduslaikos.
"Mums ir ārkārtīgi svarīgi domāt arī par to, kā tas Latvijā vai šajā gadījumā Livonijā varētu būt bijis. Tas ir viens no šī koncerta uzdevumiem - mazliet iekrāsot to, kā šis instruments, kas ir 15.-16.gadsimtā dokumentēts, būtu varējis skanēt kopā ar balsīm. Mēs centīsimies spilgti un krāsaini izstāstīt šo stāstu, kā tas varētu būt bijis vēlīnajos viduslaikos tepat mūsu sirmajā Rīgā," stāsta "Schola Cantorum Riga" vadītājs Guntars Prānis.
Kādas sajūtas pirms 300 gadiem valdīja Anglijas galmā, to savukārt varēs izbaudīt Latvijas Radio kora nakts koncertā Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Tajā skanēs Henrija Pērsela pēc karaļnama pasūtinājuma rakstītie darbi, tapuši dažādiem notikumiem - laulību ceremonijām, uzvarām un arī sēru brīžiem.
Bet neparastāks vaibsts festivālā būs Ziemeļindijas rāgu koncerts Reformātu baznīcā, tā vadmotīvs - izvest no tumsas gaismā, dāvāt mīlestību un Visuma dievišķo harmoniju.
Trešdien, ceturtdien un piektdien skanējis Rīgā, sestdien, 11.jūlijā, Senās mūzikas festivāls jau tradicionāli pārcelsies uz Rundāles pili.
11.jūlijs Rundālē sāksies ar muzikālu uzvedumu bērniem "Pasaka par Ķēniņu Strazdubārdu", ko turpinās četri koncerti. Tajos būs tikšanās ar Elīnu Šimkus, Sergeju Jēgeru, Rīgas Doma zēnu kori, orķestri "Collegium Musicum Riga" un vēl citiem pašmāju senās mūzikas interpretiem.
Savukārt spožākais festivāla viesis būs pasaulslavenais baroka vijolnieks Džuljāno Karminjola no Itālijas, kurš uzstāsies kopā ar orķestri "Sinfonietta Rīga".
"Džuljāno Karminjola - šis vārds jau pats par sevi skan kā mūzika. Bet, ja man vajadzētu noraksturot Karminjolas spēli, tad es teiktu tā, ka viņš ir ārkārtīgi enerģētisks, vitāls un spontāns mūziķis, tai pašā laikā viņš ir arī ārkārtīgi izsmalcināts, galants, aristokrātisks. Ar vārdu sakot, ideāla sabalansētība un ārkārtīgi emocionāls un atmiņā paliekošs priekšnesums. To noklausījies, cilvēks vienkārši jūtas bagātīgi gandarīts," pauž koncerta producente Baiba Kurpniece.
Rundāles koncertam Karminjola ir izvēlējies daudzveidīgu programmu ar baroka, ar vētru un dziņu laikmeta un agrīnā klasicisma krāsām.
Senās mūzikas festivāla noslēgumā Rundāles pils dārzā jau tradicionāli skanēs Antonio Vivaldi koncertu cikls "Gadalaiki" orķestra "Kremerata Baltica" sniegumā. Bet pirmo reizi solists būs vienpadsmitgadīgais brīnumbērns Daniils Bulajevs, kurš jau astoņus gadus spēlē gan vijoli, gan klavieres.
Senās mūzikas festivāls sāksies trešdien, 8.jūlijā. Pirmie četri tā koncerti notiks Rīgā, bet sestdien, 11.jūlijā, festivāls pārcelsies uz Rundāli, kur izskanēs pieci koncerti.
