Koncerti

Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadiena. Svētku koncerts no Rīgas pils

Koncerti

Labdarības koncerts. «Nāc līdzās Ziemassvētkos»

KAMERMŪZIKAS KONCERTU UN SARUNU CIKLS «COME PRIMA». SALIETE. ČUDARS. BAHS. KUPERĒNS

VIDEO: Klavesīniste Ieva Saliete un ģitārists Matīss Čudars koncertā no VEF Kultūras pils

Digitālajā cikla “Come prima” koncertierakstā no VEF Kultūras pils uzstājas klavesīniste Ieva Saliete un ģitārists Matīss Čudars.

Koncerta “Saliete. Čudars. Bahs. Kuperēns” programmā līdzās Johana Sebastiana Baha skaņdarbiem skan franču baroka lielmeistara Fransuā Kuperēna un trīs gadsimtus vēlāk sacerētā – džeza un improvizētās mūzikas ģitārista un komponista Matīsa Čudara mūzika.

"18. un 21. gadsimts satiekas mūzikā un arī neparastā instrumentu saspēlē – baroka laika klavesīns dzīvā dialogā ar elektrisko ģitāru viens otru papildina un bagātina," teikts koncerta pieteikumā. “Ievas Salietes spēle fascinē ar meistarību un paliek atmiņā ar spēcīgo un melodisko toni, ko māksliniece spēj izvilināt no baroka laika instrumenta, kura stīgas strinkšķina plektri, kuram nav pedāļu, kas pastiprina un paildzina skaņu, nav piano un forte iespēju…, bet ir skaņas burvība, kas liek noticēt Ziemassvētku brīnumam."

Programma:

  • Fransuā Kuperēns (1668-1733) – “Les Amusemens” no 7. svītas klavesīnam
  • Matīss Čudars (1991) – “Šahs ar Bahu”
  • Johans Sebastians Bahs (1685- 1750) – “Adagio un Fūga” no Sonātes vijolei sol minorā BWV 1001 ( Matīss Čudars solo)
  • Johans Sebastians Bahs (1685- 1750) – “Čakona” no partitas vijolei re minorā BWV 1004  ( Ieva Saliete solo)
  • Fransuā Kuperēns (1668-1733) – Les Baricades Misterieuses no 6. svītas klavesīnam

Par mūziķiem

Ieva Saliete ir Bernes senās mūzikas orķestra “Les Passions de l’Ame” (Šveice) klavesīniste. Viņa dzīvo Latvijā un kā brīvmāksliniece sadarbojas ar orķestri “Sinfonietta Rīga” baroka projektos, piedalās solo un kamermūzikas projektos Vācijā un Šveicē.

Ieva Saliete (1974) dzimusi Rīgā, studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ar klavesīna spēli iepazinusies Ainas Kalnciemas klasē. Tam sekoja vēsturisko taustiņinstrumentu – āmuriņklavieru, klavesīna un klavihorda studijas Freiburgas Mūzikas augstskolā pie profesora Roberta Hilla, kā arī papildināšanās kamermūzikas un basso continuo mākslā Bāzeles mūzikas akadēmijā (Schola Cantorum Basiliensis, Šveicē). Dzīvojot Freiburgā, muzicējusi Freiburgas baroka orķestrī, koncertējusi ar Bāzeles kamerorķestri, “Ensemble 415” un citiem, sadarbojoties ar izciliem diriģentiem un solistiem – Lourensu Kamingsu, Polu Gudvinu, Čečīliju Bartoli, Nuriju Riālu, Angeliku Kirhšlāgeri, Serdžo Adzolīni u. c. Īpaši tuva Ievai Salietei ir savulaik Rīgā dzīvojušā baltvācu komponista Johana Gotfrīda Mīteļa daiļrade, ko viņa bieži atskaņo ar “Kesselberg Ensemble” Latvijā, Vācijā un Šveicē. Mīteļa koncertus 2012. gadā Saliete ieskaņoja izdevniecībā “Cantando”. Viņa piedalījusies mūzikas ieskaņojumos, kas izdoti ierakstu namos “Deutsche Harmonia Mundi” un “Sony”, divi no tiem saņēmuši “Diapason d’Or” apbalvojumu. Ieva Saliete ir JVLMA docētāja. Saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2017. gadā kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

Ģitārists Matīss Čudars pēc Rīgas Doma kora skolas beigšanas absolvējis Amsterdamas mūzikas konservaroriju, un 2015. gadā saņēmis uzaicinājumu pievienoties šīs konservatorijas mācībspēkam. Spēlējis un bijis mūzikas līdzautors vairākās muzikālās apvienībās, tostarp džeza un pasaules mūzikas projektos, Čudars arvien biežāk sevi piesaka jaunrades procesā. Līdz šim rakstījis akadēmisko mūziku Latvijas Radio korim, Valsts kamerorķestrim “Sinfonietta Rīga” un Latvijas Radio bigbendam; mūzikas un tekstu līdzautors rokgrupā “Spāre”, džeza trio “Auziņš – Čudars – Arutyunyan”, beļģu-latviešu eksperimentālajā popa ansamblī “How Town” un citos muzikālajos sastāvos. Mūziķis lielu uzmanību velta solo ģitāras spēlei, atskaņojot gan savu un citu autoru komponēto mūziku, gan arī interpretējot citiem instrumentiem rakstītus opusus pārlikumā ģitārai. Savu mūziku Matīss Čudars raksturo kā eklektisku mozaīku, ko ietekmējuši visdažādākie žanri un estētikas. Matīsa Čudara performancēs svarīga loma ir improvizācijai – mūziķa interešu lokā ir skaņa kā fenomens, un tieši šādā aspektā viņš pievēršas brīvajai improvizācijai, atklājot sev brīvās avangarda improvizācijas mūzikas lauku. Tā pamatā nav melodijas un ritmi, bet gan ceļojums skaņā, kurā improvizācijas pašatklāšanās principu veicina skaņas fenomens un frekvenču mijiedarbe. Matīss Čudars ir daudzu starptautisku konkursu laureāts: konkursa “Riga Jazz Stage 2017” I vietas ieguvējs, ieguvis apbalvojumus konkursos "Keep An Eye The Records 2017", "Burghausen Jazz Award 2013", "Keep An Eye Jazz Award 2012", saņēmis “Grand” Prix "Prinses Christina Concours 2010". 2018. gadā nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Gada mūziķis”; 2019. gadā ieguvis ierakstu mūzikas balvu “Zelta mikrofons” par trio “Auziņš – Čudars – Arutyunyan” albumu “Baltic”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt