Ideja par izstādi dzimusi meistaram un māceklim – Latvijas vadošajam ērģeļbūvniekam Jānim Kalniņam un jaunajam kokļu darinātājam Rihardam Valteram, kurš izstādi iekārtojis savā "alma mater” – Dizaina un lietišķās mākslas vidusskolā.
“Izdomāju, ka vajag, lai visas stīgas ir miera stāvoklī un skan tikai tad, kad es gribu,” stāsta tautas instrumentu meistars Valters Reiznieks. No Limbažiem viņš uz izstādi atvedis kokli un trīs cītaras, no kurām vienu – tikko pabeigtu dūru cītaru – pašlaik ieskandina.
Reiznieks smaidot sauc sevi par racionalizētāju, jo katrā instrumentā cenšas iestrādāt ko ērtāku un spēlēšanai parocīgāku.
“Tā kā es pats tos arī spēlēju, tad spēlējot labi jūtu, kas traucē un ko vajadzētu uzlabot vai darīt citādāk. Ne visi meklējumi ir to vērti, lai tos saglabātu, bet nepamēģināsi – nezināsi!” uzskata Reiznieks.
Valters Reiznieks ir arī viens no nedaudzajiem caurspēlējamās cītaras jeb cītarkokles spēlmaņiem. To uzskata par vienu no apdraudētākajiem tautas instrumentiem Latvijā.
Iespēju piedalīties šādā mūzikas instrumentu būves izstādē pieredzējušais meistars vērtē ļoti atzinīgi.
“Tā ir kolosāla ideja. To vajadzētu turpināt un regulāri savākties kopā. Jo tas veicina izaugsmi un cilvēka vēlmi kaut ko interesantu un labu izdarīt,” viņš norāda.
Ko jaunu un interesantu uz izstādi atvedis arī vijoļmeistars Ingars Rancēvičs.
“Tā ir “ronda” – tas ir pilnīgi jauns izgudrojums. Esam to izgudrojuši kopā ar dzejnieku Artūru Punti. Viņam radās ideja, ka jābūt kaut kam griežamam un bīdāmam ar steķīšiem. Rondai ir tapis arī nopietns skaņdarbs par četrām tautasdziesmu tēmām.
Tas rakstīts rondai, vijolei un ērģelēm un tika atskaņots 11.novembrī Sv. Pāvila baznīcā,” stāsta meistars.
Ingars Rancēvičs ir muzikologs. Instrumentu darināšanā un restaurācijā viņu pirms vienpadsmit gadiem “ievilcis” paša maģistra darbs, kurā uzbūvējis savu pirmo vijoli. Tagad uz viņa instrumentiem spēlē mūzikas skolās un arī Mūzikas akadēmijā. Izstādē redzams arī Rancēviča darināts čells, alts un elektroakustiskā vijole.
“Šeit redzu, ka apkārt ir ļoti daudz meistaru, kas taisa instrumentus. Tas mani labā nozīmē mazliet šokē. Tiešām ir prieks, ka Latvijā tas darbojas, un arī var smelties dažādas idejas,” par izstādē redzēto saka Rancēvičs.
Bet Dzintars Briedis un Olafs Apustulis uz izstādi atveduši dažādu izmēru zvangas, kas patiesībā ir pārstrādāti gāzes baloni.
“Šāds tērauda balons var pārtapt ļoti skanīgā instrumentā, zinot dažus principus, kā tas notiek.
Tā nav mūsu oriģinālideja, mēs to noskatījāmies „Youtube”. (..) Tas ir savā ziņā līdzīgs instrumentam, kas jau ir tūkstošiem gadu vecs un saucas „kalimba” – tās ir tādas raustāmās plāksnītes. Šim instrumentam balons sanāk kā tāds rezonējošais korpuss, kas dod to dziļo un kosmisko skaņu,” neparasto instrumentu raksturo Dzintars Briedis.
Līdzās zvangām viņš izstādījis arī paša izgudrotos elektroniskos instrumentus – “šūnskani” un “slīdskani” –, kas paši skaņu nerada, bet kontrolē un maina kādas ierīces vai programmas jau radīto skaņu.
“Viss sākās ar to, ka es gribēju spēlēt kokli, bet man nebija instrumenta,” savu ceļu mūzikas instrumentu būvē atklāj izstādes idejas autors Rihards Valters. Dizaina un lietišķās mākslas vidusskolu izstādei viņš izvēlējies, jo pats te savulaik mācījies un jau otrajā kursā līdzās mācībām sācis taisīt sev kokles.
“Te [šajā skolā] satiekas visi jaunie. Viņi cenšas iedvesmoties, atrast dzīvē jaunus ceļus. Un tas ir tas, kas pietrūkst mūzikas instrumentu būvei – jauni cilvēki, kas varētu piedot kaut ko interesantu, risināt jaunas lietas, izstrādāt dizainus, iet par mācekļiem pie meistariem. (..) Un šādas izstādes palīdz meistariem saprast, kas notiek šajā vidē un ka nav tik traki – viņi var savā starpā sarunāties un visu kaut ko izdomāt un radīt. Tas ir diezgan jauki,” spriež Valters.
Mūzikas instrumentu būves izstāde Rīgas Dizaina un lietišķās mākslas vidusskolā būs skatāma līdz 7.decembrim. To pavadīs arī vairāku meistaru prezentācijas un stāsti par saviem instrumentiem.
