Tīrkultūra

Latvijas skaņas. No Buravicka līdz "Ezeriem"

Tīrkultūra

Šahzads Izmails: Reiz Islandē apciemoju kādu sievieti, kura prata runāt ar mirušajiem

Eksperimentālā mūziķe Sofija Jernberga: Man patīk raupja skaņa - līdzīga kliedzienam

«Vēlos būt instruments, ne dziedātāja». Komponiste un vokāliste Sofija Jernberga

Eksperimentālās mūzikas komponiste un dziedātāja Sofija Jernberga (Sofia Jernberg) dzimusi Etiopijā, bet šobrīd viņas dzīve lielākoties rit Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijā viņu iepazinām pērnruden, kad eksotiskā mūziķe viesojās festivālā "Skaņu mežs". Tur arī viņu satika "Tīrkultūras" radošā komanda, un tapa stāsts.

Kritiķu un klausītāju sirdis Sofija Jernberga iekarojusi ar eksperimentālo dziedāšanu un spēju izdziedāt sarežģītas kompozīcijas: Jernbergas dziedājumi iekļauj skaņas un tehnikas, kas nereti apstrīd pieņemtās dziedāšanas formas  – mūziķe ir padziļināti praktizējusi atonālu dziedāšanu. Mūziķes darbības lauks ir ļoti plašs: kā augsti vērtēta improvizācijas māksliniece Jernberga bieži parādās dažādos pazīstamos sastāvos, taču regulāri spēlē kopā ar čellisti Lēnu Grenageru. Viņa ir arī viena no modernā džeza okteta "Paavo" un laikmetīgās mūzikas kvarteta "The New Songs" vadītājām un komponistēm. 

Sofija stāsta par saviem meklējumiem, balsi, saknēm un iedvesmu:

Sofija par Sofiju

Lai arī dzīvojos dažāda veida mūzikā, visi mani darbi, manuprāt, ietilpst laikmetīgās mūzikas žanrā. Kad dziedu, pārsvarā pielietoju paplašinātas tehnikas, kuru lietojums visai izplatīts pasaules tautu mūzikā. Klasiskajā mūzikā mazāk. Dziedu arī "normāli".

Savu balsi meklējot

Tīņu gados mani aizrāva balss izpēte un pieņemto likumu laušana. Iedvesmoja arī atsevišķa eksperimentālā mūzika, kuru tolaik klausījos. Iepriekš biju apguvusi tikai klasisko mūziku, tādēļ dzirdētais – improvizācijas un tamlīdzīgi – atstāja uz mani varenu iespaidu. Sāku savus pētījumus, cenšoties atrast mūziku, kas man šķita interesanta un kur dziedāšana neizklausās pēc cilvēka balss – drīzāk pēc instrumenta vai elektronikas.

Viena no manām prioritātēm allaž bijusi saplūšana ar kolektīvu – vēlos būt nevis dziedātāja, bet instruments, kas līdzvērtīgs pārējiem. Šīs divas lietas ir vadmotīvi visai manai darbībai.

Sievietes loma

Protams, kad klausītājs dzird mani dziedam, iespējams pateikt, ka balss pieder sievietei, taču ieklausoties dažās no manis radītajām skaņām, ja dzird tikai balsi, dzimumu noteikt nav nemaz tik viegli. Nedomāju, ka izmantoju savu sievišķību kā vienu no saviem izteiksmes līdzekļiem. Tas vienkārši ir fakts.

Man patīk androgēna uzstāšanās, neuzsverot to, ka esmu sieviete, jo… tas ir diezgan acīmredzami!

Saknes

Kad biju bērns, klausījos mūziku no visas pasaules. Ilgu laiku dzīvoju arī Āzijā, bet manas saknes ir Etiopijā. Jā, mana mūzika ir no visas pasaules. Viss dzirdētais mani ietekmējis.

Mērķis

Plašs jautājums… Man tīk sevi izaicināt un attīstīties. Man nepatīk stāvēt uz vietas. Vienmēr cenšos iesaistīties jaunos projektos, man patīk izpildīt sarežģītu laikmetīgo mūziku, kas met izaicinājumus. Man arī interesē pētīt, kā uztveram cilvēka balsi. Mūzikas mērķis sabiedrībā?

Mūzika man pašai nozīmē pilnīgi visu. Definēt, ko tas nozīmē katram atsevišķi – tas katra paša ziņā.

Negribētu citiem uzspiest savu ideoloģiju. Esmu veikusi daudzus lēmumus savā dzīvē par labu mūzikai, tādēļ man tā nozīmē ļoti daudz.

Mīļākais troksnis

Man patīk raupjas skaņas.­­­­­­­­­­­­ Līdzīgas kliedzieniem.

Kad daru to pati ar savu balsi, tas pārtop par dažādu skaņu spektru, bet nesagatavotu klausītāju var pārsteigt – sak’, vai viņai viss labi?

Mans nolūks – uzsvērt  kliegšanai līdzīgu dziedāšanu.

Klusums

Tam ir milzīga nozīme! Savā solo darbībā cenšos izvairīties no klusuma, jo esmu dziedātāja, un dziedātājam jāveic pauzes, lai ievilktu elpu, tādēļ no klusuma pilnībā izvairīties nevar. Ja divdesmit piecas minūtes no vietas jādzied, mēģinu paralēli darīt ko citu, piemēram, ar lūpām. Pa to laiku ieelpoju caur nāsīm, lai tūlīt atkal varētu dziedāt. Ja esmu grupā, kur daudz instrumentu, klusums ir ļoti būtisks, jo tas veido kontrastu. Absolūtu klusumu sasniegt ir teju neiespējami – vienmēr pastāvēs telpas skaņas, tādēļ klusums reizēm jāuzsver.

Improvizācija

Labas improvizācijas noslēpums? Nevaru atbildēt objektīvi, jo tas, ko teikšu, attiecas uz mani. Tas ir ļoti, ļoti, ļoti garš ceļš, vajadzīga liela koncertpieredze, jāsatiek daudz un dažādi mūziķi... Jāveido milzīgs skaņu arsenāls, lai katrā situācijā ir, no kā izvēlēties. Jāmēģina izveidot saikne ar citu cilvēku radītajām skaņām, turklāt tas jāspēj izdarīt acumirklī. Tas nāk ar pieredzi.

Improvizācijai nepieciešamas lielas koncentrēšanās spējas.

Mūzika, kas iedvesmo

Ļoti daudz esmu klausījusies klasiku – Bahu, Bēthovenu, Mocartu, dažādus Rietumu komponistus. Kad biju bērns, dziedāju zviedru kora sastāvā, izpildījām skandināvu laikmetīgo komponistu darbus.

Iespējams, tas, kas mani aizķēra visvairāk un kas ar mani palicis vienmēr, ir pasaules tautu tradicionālā mūzika. Tie ir tie 20. gadsimtā veiktie ieraksti, kuros dzirdami veci ļaudis dziedam pie savas lauku mājas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt