No "Ave Sol" pērnā gada veikuma "Lielās mūzikas balvas 2017" žūrija īpaši izcēlusi 29. oktobrī Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē izskanējušo programmu "Klusā okeāna reģiona kormūzika” japāņa, Kobes filharmoniskā kora galvenā diriģenta Čifuru Macubaras vadībā, kora piedalīšanos operas "Tanheizers" iestudējumā mūsu Nacionālajā operā.
Rūta Paula: Viena lieta ir žūrijas lēmums, bet kas jums pašam šķitis īpašas uzmanības vērts?
Andris Veismanis: Pirmkārt, tas bija brīnišķīgais koncerts ar franču mūziku, ko atskaņojām restaurētajā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – otrajā stāvā ir liels vestibils ar brīnišķīgu akustiku! Franču mūzika mani pašu ļoti uzrunā, un šajā koncertā skanēja Mesiāns un Pulenks. Otrs lielais notikums bija "Tanheizera" iestudējums Latvijas Nacionālajā operā, kuru izdevās arī pašam diriģēt. Kopā ar operas kori, Rīgas Doma kora skolas zēniem korim "Ave Sol" bija lieliska sadarbība, galu galā, ne jau katru dienu "Ave Sol" piedalās operas izrādēs... Tā bija jauka pieredze – tērpties kostīmos, uzstāties brīnišķīgā mūzikā.
Vēl pagājušajā gadā pieskārāmies arī baroka mūzikai, kas man vienmēr bijusi tuva: iestudējām Pērsela operu "Didona un Enejs", kur lielais pluss bija sadarbība ar Ievu Salieti un viņas grupu – mūsu domubiedriem, ar kuriem esam strādājuši iepriekšējos projektos. Šobrīd korī "Ave Sol" dzied ļoti labi dziedātāji, kas var dziedāt arī solopartijas.
- Ar kādām sajūtām atminaties koncertu "Klusā okeāna reģiona kormūzika"?
- Rīga un Kobe draudzējas jau kopš 80. gadiem, un "Ave Sol" Japānā pabijis vairākkārt – vēl pirms zemestrīces. Japāņu uzcītība un vēlme būt ne tikai ekonomiski attīstītai, bet arī kulturāli izglītotai valstij sniedz iespēju attīstīt kormūziku. Japānas gadījumā "Ave Sol" un Imants Kokars devis lielisku iespēju – laime pat būt, nodiriģēt savu koncertu ar latviešu mūziku. Bija liels prieks, ka dziedāja latviski – kora veikums bija fantastiski labs, jo vēlēšanās un uzcītība ir milzīga!
“Lielās mūzikas balva 2017"
“Lielās mūzikas balvas 2017" pasniegšanas ceremonija norisināsies 6. martā Latvijas Nacionālajā operā. Plkst.19.00 tā būs klausāma arī Latvijas Radio 3 “Klasika” un replay.lv tiešraidē, bet pēc plkst. 22.00 skatāma arī Latvijas Televīzijā.
- Brīdī, kad vēl pats dziedāju šī kora rindās, zināmā mērā biju kritiski noskaņots. Daudzas lietas esmu mācījies no Imanta Kokara, arī ar kritisku piegājienu. Bet, sākot strādāt ar kori pats, esmu sapratis, ka ļoti daudz no šajā laikā apgūtā varu pielietot! Tā ir tradīcijas stiprākā puse, jo Imants bija viens no pašiem darbīgākajiem kordiriģentiem. Viņš nekad neatkāpās, viņa darba mīlestība bija milzīga… Neatlaidība panākt rezultātu ar milzu darbu. Arī mēs šodien cenšamies skrupulozi strādāt, veidot kora skaņu, ansambli, arī "putnu dārzu", kas veidojas no skaistajām balsīm.
Dziedāšana korī jau nav tikai skaista sadziedāšanās. Tas ir disciplīnas, arī attiecību un saskarsmes jautājums.
Protams, ļoti atšķirīga ir repertuāra politika – kaut Imantam bija ļoti liela bibliotēka, daudzas notis tolaik vienkārši nebija pieejamas. Kora sastāvs ir daudzveidīgs, tajā dzied dažādu profesiju ļaudis, arī daudzi mūziķi. Gandrīz visi ir ar augstāko izglītību, daļai tā vēl nepabeigta.
- Vai šogad no kora sagaidīsim arī ko tādu, ko neviens vēl nav Latvijā dzirdējis?
- Viens no tādiem koncertiem skanēs jūnijā Rīgas Domā: tā būs Žana Langlē Mesa Solenelle – ļoti sarežģīta un skaista. Tas būs īpašs koncerts. Augstvērtīga. Un vēl būs koncerts maijā, ko veido mans kolēģis Jurģis Cābulis, absolvējot Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru – tas būs koncerts "Pieci Kalniņi”. Visi slavenie komponisti vienā koncertā!
