Veismanis: Tenoru trūkums operā ir ļoti smaga problēma

Latvijas Nacionālajai operai (LNO) trūkst labu tenoru un tā ir ļoti smaga problēma, uzskata LNO vadītāja padomnieks mākslinieciskajos jautājumos, diriģents Andris Veismanis.

Iztrūkstošā grupa dziedātājiem ir tenori. Īstenībā tā ir ļoti smaga problēma,” atzīst Veismanis, tomēr norāda, ka LNO daži ļoti labi jaunie tenori esot. Kā piemēru diriģents nosauc Mihailu Čuļpajevu, kurš sevi labi parādījis izrādē „Mīla uz trim apelsīniem”.

„Ļoti specifiska balss,” Čuļpajevu raksturo Veismanis. „Viņa komisms, artistiskums un akrobātiskums ļoti labi palīdzēja.”

Skaidrojot situāciju, Veismanis stāsta, ka mēdz būt labie gadi, kad ienāk labi tenori, un kā piemēru nosauc Daumantu Kalniņu. LNO domājot arī par pedagogiem, kurus piesaistīt tenoru līmeņa celšanai.

Vaicāts par iepriekš samilzušo problēmu risināšanu LNO, Veismanis norāda, ka nevienu problēmu nevar atrisināt ar burvju nūjiņas palīdzību – pat tad, ja atnāk pasaulslavens diriģents, ir jārisina saimnieciskās, finansiālās lietas. Šo problēmu risināšana šobrīd ļoti pamatīgi notiek, apgalvo Veismanis.

Sava vadītāja paspārnē es to ļoti izteikti jūtu. Zigmars Liepiņš ļoti nopietni tam pieķēries. Vēl turklāt ar labu erudīcijas devu. Nav tā, ka viņš nesaprot, ko dara. Ir daudz labu ideju. Arī sponsoru piesaistē viņam ir labas iestrādes, sākot no Radio SWH laikiem,” stāsta Veismanis.

Pievēršoties LNO mākslinieciskajām problēmām, LNO vadītāja padomnieks mākslinieciskajos jautājumos, vispirms min viesmāksliniekus. Ne vienmēr attaisnojas to uzaicināšana.

Es tomēr domāju, ka problēmas ir saistītas ar mākslinieku, arī ārzemnieku, uzaicināšanu saistībā ar režiju, scenogrāfiju. Ne vienmēr attaisnojas uz viņiem liktās  cerības,” norāda Veismanis, atgādinot, ka iestudējumos šajā pusgadā ir vēl vecās LNO vadības uzaicinātie mākslinieki, apstrīdamas vērtības un jautājumi.

Kā vēstīts, 25. janvārī Lielajā Ģildē notiks ikgadējie Arnolda Klotiņa iedibinātie latviešu simfoniskās mūzikas svētki, uz vienas skatuves pulcējot valsts galvenos simfoniskos kolektīvus – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri un Latvijas Nacionālās operas orķestri.  Pie diriģenta pults stāsies Andris Veismanis, Normunds Šnē un Aigars Meri. 

Runājot par koncertu, Veismanis atzīst, ka koncerts tiek gaidīts, jo aizvien rodas jauni darbi, aizvien jaunas atskaņojuma iespējas un ir jāpopularizē latviešu simfoniskā mūzika, kura bijusi pabērna lomā kādos gados saistībā ar lielo interesi par kormūziku.

Lielkoncertā skanēs latviešu simfoniskās mūzikas reti atskaņoti skaņdarbi, kuru lidojums pārsniedzis Latvijas robežas, piemēram, Pētera Plakida vēl studiju laikā sarakstītais opuss “Mūzika klavierēm, stīgu orķestrim un timpāniem’’ (1969), kas pēc atskaņojuma Maskavā izpelnījās atzinīgus vārdus arī no paša Dmitrija Šostakoviča: “Turpiniet tik tādā pašā garā, tad būs labi!’’ Solisti šajā atskaņojumā būs pianists Mārtiņš Zilberts un sitaminstrumentālists Ivo Krūskops.

Lielkoncertā gaismā tiks celtas arī avangarda meistara Gundara Pones baleta “Mana paradīze” lappuses. Viņa simfoniskos darbus savulaik atskaņojuši tādi izcili orķestri kā Bostonas simfoniskais orķestris un Ļeņingradas filharmoniskais orķestris. Pones simfonisko mūziku augsti vērtēja diriģents Arvīds Jansons: “Uzskatu, ka Pone ir ļoti apdāvināts un daudzpusīgs kompozīcijas mākslas meistars.”

 Latviešu mūzikas pūrs tiks bagātināts arī ar komponistu jaundarbiem. Andris Dzenītis turpina pēdējos gados iesākto koncertu līniju, šoreiz solo godā ieceļot latviešu mūzikā reti apspēlēto saksofonu darbā "E(GO)", ko pirmatskaņos saksofonists Arvīds Kazlausks. Koncertā skanēs arī Daces Aperānes “Elpa” stīgu orķestrim. Šī mūzika ir kā spogulis pašas Aperānes personībai.

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti