Kultūras ziņas

Ceļojums jaunās mūzikas trolejbusā

Kultūras ziņas

Ulmaņlaiki – vai tiešām zaudētā paradīze?

Vaska, Šnitkes un Haidna mūzika vienā koncertā

Vaska, Šnitkes un Haidna mūzika skanēs vienā koncertā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Piektdien, 20.oktobrī, noslēgsies visu oktobri ilgušais Rudens kamermūzikas festivāls. Un fināla koncertā, kā ierasts, īpaši viesi. Piektdien Lielajā ģildē kopā valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” uzstāsies aizrautīgā itāļu vijolniece Lorenca Borrani. Viņa ir ne tikai lieliska soliste, bet spēj iejutīsies arī kolektīva līderes lomā.

16.oktobrī notika pirmais mēģinājums, kurā itāļu vijolniece Lorenca Borrani iepazinās ar “Sinfonietta Rīga" mūziķiem.

Lorenca Borrani

Dzimusi 1983. gadā Florencē. Plašāk pazīstama ne tik vien kā spoža solo māksliniece un ievērojamu orķestru koncertmeistare, bet arī leģendārā orķestra “Spira Mirabilis” idejas autore un izveidotāja. Lorenca spēlē 1745.gadā Venēcijā izgatavoto Santo Serafino vijoli, ko māksliniecei lietošanā nodevis „Fondazione Pro-Canale di Milano” fonds.

Viņa sajūsmina klausītājus nozīmīgākajos Eiropas muzikālajos centros - Milānā, Vīnē, Parīzē, Londonā, Berlīnē. Kā izcila soliste un koncertmeistare Lorenca ir cieši saistīta ar daudziem dižiem mūslaiku diriģentiem - Lorinu Māzelu un Klaudio Abado, Trevoru Pinnoku un Nikolausu Arnonkūru. Kā Eiropas Kamerorķestra (CEO) koncertmeistare Lorenca ir koncertējusi kopā ar tādiem spožiem atskaņotājmāksliniekiem kā Bernardu Haitinku, Vladimiru Aškenazi un Vladimiru Jurovski.

Tieši analītiskā domāšana, nepārspējamā virtuozitāte un tiekšanās pēc izziņas ļāvusi Borrani nepiespiesti un brīvi aptvert dažādu muzikālo laikmetu un formu muzikālo valodu.

Ekspresīvā itāļu vijolniece, būdama Eiropas kamerorķestra  koncertmeistare, Rudens kamermūzikas festivāla noslēguma koncertā Lielajā ģildē uzstāsies arī kā soliste, bet radošās izpausmes izcels arī izpaužoties, kā orķestra koncertmeistare un atskaņojuma vadītāja. Darbs pie koncerta programmas sākās ar Haidna “Timpānu tremolo” simfoniju.

„Vadot orķestri, kur ir arī diriģents, es esmu tilts starp diriģentu un orķestrantiem. Kad diriģenta nav, solists kļūst par diriģentu. Tiesa, diriģenta loma nav tikai panākt, lai mūziķi spēlē vienlaikus. Svarīgi ir panākt vienotu skanējumu. Jo vienas un tās pašas notis var nospēlēt dažādi, tāpēc būtiska ir interpretācija, kurā visiem jāvienojas. Tas ir mans uzdevums – nodot orķestrim šo interpretāciju un vienot visus tajā,” skaidro vijolniece Lorenca Borrani (Itālija).

„Ļoti jauki, ka viņa ir atbraukusi un ka mums ir iespēja ar viņu sadarboties. Protams, tas rezultāts taps šīs nedēļas laikā. Pēc stundas vēl neko nevar pateikt,” atzīst vijolniece Marta Spārniņa.

„Viņi ir apbrīnojami pacietīgi. Man patīk gari runāt, paskaidrot, kā un ko izjūtu, un viņi uz to lieliski reaģē. Ar nepacietību gaidu, kāds būs mūsu kopējais rezultāts. Tā arī ir mūzikas burvība – katrs mūziķu sastāvs vienu un to pašu skaņdarbu nospēlē citādāk,” turpina Borrani.

Piektdien Alfrēda Šnitkes “Moz-Art a la Haydn” un Pētera Vaska “Epifāniju” atskaņojumos līdzās Lorencai Borrani stāsties arī soliste Marta Spārniņa no orķestra “Sinfonietta Rīga”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti