Citējot abu valstu Latvijas un Vācijas ārlietu ministru uzrunas pirms izrādes, "nav trāpīgāka kultūras notikuma par operu "Valentīna", lai runātu par abām valstīm būtisko Otrā pasaules kara tēmu, kas atgādina, ka miers Eiropā vēsturiski nav pašsaprotams, tas joprojām rūpīgi jāsargā, jo īpaši raugoties uz situāciju Ukrainā šobrīd".
Savukārt operas mūzikas autors Arturs Maskats cer, ka Valentīnas Freimanes piedzīvotais laika posmā no 1939. līdz 1944.gadam Berlīnes publikai varētu atklāt arī ko jaunu. "Man liekas, viņiem svarīgi saprast šīs divas vai pat trīs varu maiņas ļoti īsā laikā, cilvēki bija apjukuši, frustrēti, veselām ģimenēm gāja bojā. Otrs ir baltvācieši. Es domāju, ka viņiem varētu būt jaunums tās sekas, ko viņi ir radījuši," pauž Arturs Maskats.
Mākslinieki, kuri piedalās uzvedumā, sākot no Rīgas Doma kora skolas ceturtās klases skolēniem līdz pieaugušajiem dziedātājiem, satraukti gaida tikšanos ar pašu Valentīnu Freimani. Kad viņa ierodas, Berlīnes Vācu operā, rinda uz sarunu ar vitālo kundzi neizsīkst.
"Es patiešām nezināju, ka ebreji nevarēja staigāt pa trotuāru, bet tikai pa ielu, un ka viņiem nedrīkstēja pieskarties," atzīst Rīgas Doma kora skolas zēnu kora dziedātājs Rūdolfs Riekstiņš.
"Ja tas mums ir pārdzīvojums, tad - kāds tas būs pārdzīvojums viņai, jo viņa tagad redzēs savu dzīvi no malas," saka LNO kora dziedātāja Tatjana Kopača.
Dziedošos bērnus un LNO kori teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane īpaši iemīļojusi un sauc viņu sniegumu par pasakainu. Izrādes ierakstu Valentīna Freimane iepriekš bija redzējusi, tāpēc šoreiz vērtējumu viņa pauž gluži konstruktīvi.
"Ir man, protams, arī iebildumi. Libretā ir ieviesti cilvēki, kas manās atmiņās nav, un, manuprāt, viņi ir lieki. Tas ir tas vīriešu pāris. Tas vienkārši nepieder šajā kontekstā, tas nav par to. Mēs šajā ziņā neesam vienisprātis. Protams, ka cilvēku glāba mīlestība pret pretējo dzimumu, arī līdzjūtība ir mīlestība," teic Valentīna Freimane.
Grāmatā "Ardievu, Atlantīda”, pēc kā veidots operas librets, Valentīna Freimane īpaši centusies uzsvērt mīlestības, sirdsapziņas un kritiskās domāšanas nozīmi cilvēka personībā, jo tieši tādi cilvēki viņu glābuši no nacistu slepkavnieciskajiem nolūkiem. "Viņiem visiem bija garīgā pretestība un savs priekšstats par to, kas ir labs un kas ļauns, ļoti vienkārši," norāda Valentīna Freimane.
Par mūziku stāsta galvenajai varonei nav piebilžu, viņa ir Artura Maskata daiļrades cienītāja, kuru pulkam pievienojās arī kāda amerikāņu izcelsmes pieredzējusi mūzikas kritiķe, kura pati bijusi arī operdziedātāja.
"Esmu fascinēta! Līdz šim par latviešu operu un dziedātājiem neko nezināju. Izcilas balsis! Muzikāli Maskats aptver ļoti plašu stilistikas loku. Interesanti, ka solo partijas spēlē ar vibrofonists, orķestrī skan arī akordeons, kas operas orķestros ir retums," norāda mūzikas kritiķe Aleksandra Ivanofa.
Kā jau esam vēstījuši, kopumā vācu publika operu "Valentīna" novērtēja ar ilgiem aplausiem un bravo saucieniem.
Kopš pirmizrādes pērn 5.decembrī LNO nospēlētas sešas "Valentīnas". Berlīnes Vācu operā izskanēja septītā "Valentīna".
