Vai zini?

Vai zini, kas vieno Muradeli operu "Lielā draudzība" un Rubinšteina operu "Dēmons"?

Vai zini?

Vai zini, kāda saistība autismam ar mātes mīlestības hormonu?

Vai zini, kas bija Friderika Šopēna nāves cēlonis?

Vai zini, kas bija Friderika Šopēna nāves cēlonis?

Vismaz 140 gadus pēc komponista nāves neviens neapšaubīja pieņēmumu, ka Šopēns nomira no tuberkulozes, jo Šopēna galvenā slimība bija hroniska plaušu tuberkuloze. Tomēr bija ārsti, kas uzskatīja, ka tuberkuloze ir maz ticams Šopēna hroniskās elpceļu slimības cēlonis. 2017. gadā veiktā pētījumā secināts, ka Šopēna nāves cēlonis, visticamāk, bijis  perikardīts, kas ir hroniskas tuberkulozes reta komplikācija.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Tuberkuloze 19. gadsimta pirmajā pusē bija endēmiska slimība Ziemeļeiropā. Tuberkuloze pieder pie tā sauktajām "trūcīgo slimībām", taču slimības nodošana turīgākiem, labāk izglītotiem un labāk barotiem cilvēkiem arī bija ļoti vienkārša. 

Ar tuberkulozi komponists sadzīvoja 24 gadus. Šopēns bija 170 centimetru garš, visu mūžu svēra nepilnus 45 kilogramus. Šopēnam bija izteikta tendence zaudēt svaru pēc elpceļu infekcijām un turklāt viņš neievēroja ārstu ieteikto diētu. Zināms, ka viņu mocīja novājinošs hronisks klepus, kas bieži vissmagākais bija no rīta.

Jau 1980. gadu beigās parādījās pirmie ārstu zinātniskie pētījumi, kas meklēja dziļākus pierādījumus īstajam komponista nāves cēlonim.

Tomēr 2017. gadā medicīnas pētījums, kas norisinājies Polijas Zinātņu akadēmijas biedra, profesora Maikla Vita vadībā, apliecina, ka Frideriks Šopēns, visticamāk, miris no tuberkulozes retas komplikācijas,

tādējādi ar šādu diagnozi pieliekot punktu jau daudzu gadu desmitu disputam un publikācijām par to, kas tad izraisīja komponista nāvi.

Šopēns mira 1849. gadā un, visticamāk, nāves cēlonis bija perikardīts, kas ir hroniskas tuberkulozes reta komplikācija. Citi ierosinātie cēloņi nāvei bija iedzimta slimība – cistiskā fibroze un alfa-1-antitripsīna deficīts, kas ir reta ģenētiska slimība, kuras dēļ slimnieki ir pakļauti plaušu infekcijām.

Ir izplatīts pieņēmums, ka arī Šopēna jaunākā māsa Emīlija 14 gadu vecumā mira no cistiskās fibrozes. Jāpiebilst, ka cistiskā fibroze atšķiras no tuberkulozes ar to, ka nav lipīga, bet gan ģenētiska, tātad ģimenē iemantojama.

2017. gadā Polijas pētnieku komanda bija pirmā, kas pārbaudīja Šopēna sirdi kopš 1945. gada notikumiem. Pēc paša Šopēna vēlēšanās viņa sirds jau ilgstoši glabājas Varšavā – Svētā Krusta katoļu baznīcā, un mūsdienu zinātnieki pārliecinājās, ka tā joprojām ir "perfekti noslēgtā konjaka piepildītā burkā".

Grupas līderis profesors Maikls Vits norādījis, ka šo burku nekādā gadījumā nedrīkst vērt vaļā, jo tas sabojātu tur esošo Šopēna sirdi un būtu poļu nācijai svētas relikvijas iznīcināšana. Turklāt zinātnieki ir diezgan droši, ka šoreiz iegūtās zināšanas ved pie patiesības par dižā ģēnija īsto nāves cēloni.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt