Vai zini?

Vai zini, kad īsti dzimis komponists Frideriks Šopēns?

Vai zini?

Vai zini, kāda ir vismazākā zāļu molekula pasaulē?

Vai zini, kādi bija Rīgas rātes algoto muzikantu pienākumi viduslaikos?

Vai zini, kādi bija Rīgas rātes algoto muzikantu pienākumi viduslaikos?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

Ap 14. gadsimtu Rīgā, tāpat kā citās viduslaiku pilsētās, dažādu profesiju pārstāvji sāka apvienoties cunftēs un ģildēs. Šodien mūsu priekšstati ir visai vienkārši: Lielās ģildes ēka – saieta vieta tirgotājiem, Mazās ģildes ēka – amatniekiem. 

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Tomēr tik vienkārši ar amatu brāļošanos nav bijis. Sākumā muzikanti bijuši piederīgi kalpotāju ģildei, par ko liecina kalpotāju ģildes statūti pēc 1414. gada, dažus gadu desmitus vēlāk statūtos veiktas izmaiņas, un ir pamats domāt, ka tad arī nodibinājusies īpaša muzikantu brālība Rīgā. Tās mērķis bija aizsargāt savējos Rīgas spēlmaņus no klejotājiem un iebraucējiem, nosakot, ka katram svešam stabulniekam vai spēlmanim jānomaksā nodeva brālībai par spēli kāzās vai citos godos vienas mārciņas vaska apmērā. Tāpat bija kopējā muzikantu ģildes kase, no kuras varēja saņemt aizdevumu slimības gadījumā viena vērdiņa apmērā – tātad jau vienkārša sociāla amata brāļu aizsardzība.

Bet vēl agrāk –

jau sākot ar 1355. gadu, Rīgas rātes grāmatās ir atrodami ieraksti par samaksu mūziķiem – spēlmaņiem. Pavisam konkrēts dokuments ir vissenākais Rīgā atrodamais līgums starp Rīgas rāti un muzikantu, un tas attiecināms uz 1575. gadu.

Līgumu Rīgas rāte slēdza ar mūziķu grupas vadītāju, un šajā gadā tas bija meistars Johans Lihtvērs ar saviem četriem zeļļiem. Līgums paredzēja, ka mūziķiem ir jāapkalpo visi baznīcas svētki un jāpavada kora un Domskolas zēnu dziedāšana ar instrumentālu spēli, kā arī jāuzņemas priekšspēles dziedājumiem.

Katru dienu  desmitos no rīta bija meistaram Johanam Lihtvēram jāspēlē no Rātsnama balkona, bet svētdienās un svētku dienās – piecbalsīgi visiem spēlmaņiem no Pēterbaznīcas torņa.

Tāpat starp pienākumiem bijusi spēle rātskungu kāzās, par to neprasot samaksu. Paredzēts, ka naidnieku uzbrukuma laikā spēlmaņiem jāstājas pilsētas aizstāvju rindās un pat atļauta neliela piepelnīšanās, tiesa gan, spēlējot zemākas kārtas rīdzinieku kāzās vai ārpus Rīgas. Meistaram bija jāuzņemas atbildība par rātes īpašumā esošiem mūzikas instrumentiem, īpaši uzsverot, ka instrumentu kolekcija vērtīga un ir no Vācijas, kā arī jānodrošina savu zeļļu laba uzvedība un disciplīna. No līguma uzzinām, ka iepriekšējais Rīgas spēlmaņu meistars jeb principāls bijis Melherts, jo Lihtvēram un viņa zeļļiem dzīvošana noteikta Pēterbaznīcas tornī tāpat kā iepriekšējiem spēlmaņiem.

Samaksa – 400 marku gadā, izmaksājamas ik pa trim mēnešiem 100 markas, vienkāršs pilsētas apģērbs, aptuveni divas tonnas rudzu (mērītas lastos, viens lasts bija ap 2100 kilogramiem) un 36 kubikmetri malkas (mērīti asīs, vienā senajā malkas mērvienībā asī bija 3,625 m3).

Piecbalsīgas spēlēšanas prasība saistās ar dažādiem instrumentiem, kas bija jāprot spēlēt Rīgas spēlmaņiem. Un raugi, 1636. gadā, pārņemot darbu Rīgas spēlmaņa amatā no sava priekšteča, kāds cits Rīgas mūziķu principāls jeb meistars Martens Klemenss iesniedzis Rīgas rātei instrumentu sarakstu: viena kvartas bazūne, trīs mazās bazūnes, trīs asie cinki, četri mutes cinki, trīs šalmejas (oboju priekštece), viena diskanta viola, divas tenora violas, viena basa viola, četras trompetes, viena lielā trompete, trīs līkie ragi... Tai pašā Martena Klemensa sarakstā ir uzskaitītas arī notis, starp kurām vairāki Samuela Šeida skaņdarbi, Pretoriusa piecbalsīgās dejas un Monteverdi "Velsas madrigāli", kas liecina to, ka Rīgā bijuši labi pazīstami un atskaņoti Eiropas izcilāko komponistu skaņdarbi.

P.S. Materiāli par Rīgas vēsturi meklējami Rīgas pilsētas un Latvijas Valsts arhīvā, bet interesentiem ir iespēja lasīt divas brīnišķīgas grāmatas latviešu valodā: 1962. gadā izdoto Joahima Brauna apskatu "Vijoļmākslas attīstība Latvijā" un 2003. gadā publicēto Zanes Gailītes grāmatu "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli".

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti