Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Pētnieku rīcībā ir divi dokumenti – dzimšanas un kristību apliecinājumi. Tie abi norāda uz 22. februāri un tā sacīt – tolaik esošo jeb 1810. gadu. Jau 19. gadsimta nogalē viens no šiem diviem apliecinājumiem tika atrasts, un tālāk šo datumu publicēja arī Šopēna biogrāfijās. Tomēr jāatzīmē, ka 19. gadsimtā diezgan bieži radās grūtības ar patiesā dzimšanas datuma noteikšanu. Tam vienkārši nebija tādas nozīmes kā mūsdienās. Bez šiem diviem dokumentiem mums ir tikai Šopēna literatūrā norādītie datumi, kas apspriesti daudzos specializētos un populārzinātniskos rakstos. Izrādās, ka pirmais poļu autors, kurš minējis Šopēna dzimšanas datumu, bijis Varšavas mūzikas kritiķis un žurnālists Jozefs Sikorskis. Viņa darbs par Šopēnu iznāca neilgi pēc komponista nāves 1849. gadā, un tajā Sikorskis norāda pavisam citu dzimšanas datumu un gadu – 1809. gada 1. marts Želazova Volā. Savukārt, balstoties vēstulēs rakstītajā, zināms, ka Frideriks Šopēns pats bijis pārliecināts, ka viņš dzimis, jā – 1. martā, bet 1810. gadā. Kā varēja figurēt arī 1809. gads?
Te jāpieņem, ka datuma un gada drošticamais avots bija komponista ģimene, īpaši viņa māte Justīna Šopēna.
Pastāv viena iespējamība, ka jaundzimušais Šopēns gandrīz gadu netika reģistrēts oficiālajos dokumentos,
un otra iespējamība, ka bērns tika kristīts lielā steigā ar bažām par viņa izdzīvošanu un diemžēl netika pienācīgi iegrāmatots.
Jozefa Sikorska piezīme par 1809. gada 1. martu tika ierakstīta arī poļu enciklopēdijā. Piemēram, kāds Šopēna poļu biogrāfs uzvārdā Šulcs pat rakstījis, ka Frideriks Šopēns dzimis 1809. gada naktī no 1. uz 2. martu, un savas grāmatas ievadā paudis, ka šis datums saskaņots ar dzīvām personām, kas to vēl atceras, un arī ar citām publikācijām. Tādējādi pētnieku vidē izkristalizējās divas versijas Šopēna oficiālajai dzimšanas dienai – 1809. gada 1. marts vai 1810. gada 22. februāris. Un, protams, ir arī Šopēna viedokļa aizstāvji par 1810. gada 1. martu, kam reizēm tiek piešķirts izšķirošā argumenta svars.
Jāuzsver, ka līdz 19. gadsimta nogalei Šopēna biogrāfi pārsvarā nevēlējās iepazīties ar dokumentiem, bet balstījās tikai uz mutisku informāciju, ko sniedza komponista ģimene vai citas personas.
Jāpieņem, ka arī pats Frideriks Šopēns nekad nav izmantojis savu dzimšanas apliecību (vai tās kopiju).
Tajos laikos šādu dokumentu parasti izmantoja sakramentiem (īpaši laulībām) un dižciltības apliecināšanai. Šopēna dzīvē neviens no šiem apstākļiem nebija aktuāls, un to pašu iemeslu dēļ var šaubīties, vai Friderika Šopēna ģimenei vispār piederēja šis dokuments vai kopija.
Mūsdienās Varšavas Friderika Šopēna muzeja pārstāvji apmeklētājiem uzsver, ka poļiem tā arī līdz galam nav zināms komponista dzimšanas laiks, bet tas viņiem nemaz netraucē svinēt Šopēna jubilejas svētkus veselu nedēļu – no 22. februāra līdz 1. martam.
