Vai zini?

Vai zini, kāda saistība autismam ar mātes mīlestības hormonu?

Vai zini?

Vai zini, kāda ir atšķirība starp atmosfēru un gaisu dizainā?

Vai zini, ka Lielā ģilde kā koncertzāle tika izmantota jau 19. gadsimtā?

Vai zini, ka Lielā ģilde kā koncertzāle tika izmantota jau 19. gadsimtā?

Tagadējā Lielās ģildes ēka, kādu to redzam šodien, ir celta laikā no 1854. līdz 1859. gadam pēc arhitekta Karla Beines projekta. Ēka bija Lielās ģildes brālības jeb Rīgas tirgotāju apvienības īpašums, un tajā darbojās Rīgas Lielās ģildes kredītsabiedrība, rīkojot izsoles un citus praktiskus pasākumus, pa retam kādu masku balli labdarībai. Tomēr saglabājušās ziņas, ka 1870. gada 13. novembrī Lielajā ģildē notika izcilā krievu pianista Antona Rubinšteina uzstāšanās.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Jaunajā ēkā tika iekļauta un saglabāta vecās ģildes ēkas pamatdaļa – vēsturiskā Minsteres istaba un arī Līgavas kambaris, tagad saukts par Kamīnzāli. Starp Minsteres zāli un jaunuzcelto Balto zāli ēkas otrajā stāvā vēl ir saglabājušās logu ailes, kas senāk bija ēkas ārsiena, tikai bez senajām logu ailēm tur nu ir arī četras durvis, kas savieno Minsteres zāli ar Balto zāli. 

Ieeja ēkā bija stūrī uz Mazās ģildes pusi, un to vainagoja neogotisks torņveida frontons ar iebūvētu pulksteni, kas diemžēl nav saglabājies līdz mūsdienām, bet bijis ļoti skaists, spriežot pēc fotogrāfijām. 

Vēl ēkas celtniecības laikā Rīgā uzvirmoja domas par to, vai jaunā ēka varētu būt piemērota muzikālām aktivitātēm, jo izvēles iespējas koncertu rīkošanai Rīgā tajā laikā bija nelielas – Melngalvju nams, Mazā ģilde vai Pilsētas teātris Lielajā Ķēniņu, tagad Vāgnera ielā 4.

Tā 1858. gada 6. martā laikrakstā "Rigasche Zeitung" rakstā "Mūzikas biedrības trešais abonementa koncerts", kurā atstāstīta kora un kamermūzikas koncerta norise Mazās ģildes (jeb kā tolaik teica - Sv. Jāņa ģildes) zālē, ir rakstīts, ka

"ar cerīgu skatu tiek vērota Lielās ģildes nama celtniecība, bet nav zināms, vai telpas tiks dotas koncertiem un Rīgas Mūzikas biedrības regulārām tikšanās reizēm, jo telpas ir paredzētas citiem mērķiem".

Tāpat rakstā uzsvērts: "To, ka ideju par mūzikas zāles celtniecību līdz šim nav ierosinājuši Rīgas iedzīvotāji ar mākslinieciskām izjūtām, var izskaidrot tikai ar to, ka līdz šim nav bijusi piemērota vieta šādai būvei." Raksta nobeigumā ir izteiktas vēlmes attiecībā uz koncertiem piemērotām telpām:

"Mūsuprāt, pietiktu – pirmais stāvs ar vestibilu, ar telpām priekš mēteļiem un klausītāju apkalpotājiem, ar telpām instrumentiem un bibliotēkai, kā arī ekonomistam. Faktiskajai zālei vajadzētu atrasties virs šīm telpām.

Mēs ticam, ka ar zāli, kas veidota saskaņā ar akustikas noteikumiem, tiks apmierinātas patiesas vajadzības un sniegta neatkarība mūsu muzikālajām vienībām, pārtraucot viņu iepriekšējo nomadu dzīvi."

Diemžēl šāds rakstā rosinātais attīstības scenārijs jaunajai ēkai gan nebija plānots – ēka bija Lielās ģildes brālības (citiem vārdiem sakot – Rīgas tirgotāju apvienības) īpašums un tajā darbojās Rīgas Lielās ģildes kredītsabiedrība, rīkojot izsoles un citus praktiskus pasākumus, pa retam kādu masku balli labdarībai.

Rīga. 20. gadsimta 50. gadi. Skats uz LPSR Valsts filharmoniju

Tomēr saglabājušās ziņas par nozīmīgu koncertu 1870. gada 13. novembrī. Tā bija izcilā krievu pianista Antona Rubinšteina uzstāšanās Lielajā ģildē. Mākslinieks bijis iemīļots Rīgā un te koncertējis vairākkārt  kopš 1844. gada, kad viņam bija tikai 15 gadu. Koncertā Lielajā ģildē skanēja gan Johana Sebastiana Baha, Georga Fridriha Hendeļa, Domeniko Skarlati mūzika, gan Fēliksa Mendelszona, Friderika Šopēna un paša Rubinšteina darbi, gan arī Roberta Šūmaņa "Kreisleriāna". Pēc koncerta jau nākamajā dienā parādījās īsa ziņa laikrakstā "Rigasche Zeitung", un tā vēstīja, ka

publikas bijis tik daudz, ka Lielās ģildes garderobē pietrūcis vietas, lai mēteļus izvietotu parastajā kārtībā.

Atsauksme par pianista sniegumu šajā koncertā ir lasāma laikrakstā "Zeitung für Stadt und Land" dažas dienas vēlāk – 17. decembrī: "Samazinot skanējuma spēku gandrīz līdz izzušanai, māksliniekam pēc tam izdodas panākt visgrūtākās pasāžas un skrējienus, ornamentus un draiskulīgas figūras, vienmēr dzīvības pilnas, vienmēr graciozas. Rubinšteina tehniskā varēšana ir pārsteidzoša tādā mērā ar straujām kustībām uz galvu reibinošām virsotnēm, ka tas neviļus atgādina mēnessērdzīgā uzdrīkstēšanos."

Lielās ģildes interjers. Fotoattēls no Reinholda Gulekes (1834-1927) krājuma

Mēģināsim vizualizēt Lielās ģildes zāli 1870. gadā. Tā bija iecerēta kā sanāksmju zāle ar augstiem griestiem, bagātīgi rotātiem koka griestu pārsegumiem un stilizētiem gotiskiem kokgriezumiem.

Grīda zālē bija vienā līmenī, pārsegta ar kvalitatīvu parketu, bez skatuves uzbūves un bez skatītāju rindu slīpuma, kas atrodas zālē tagad. Gar sienām izvietoti masīvi koka krēsli, itin kā paredzēti, kur apsēsties nogurušiem dejotājiem pēc virpuļojoša valša. Gaismu zālei sniedza lielie logi un krāšņās, milzīgās lustras. Šādā greznā un plašā zālē lieliski varēja notikt reprezentācijas pasākumi, sanāksmes, balles un arī koncerti.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt