Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Tikai 1590. gada maijā Rīgas rāte iecēla Nikolausu Mollīnu par priviliģētu Rīgas pilsētas tipogrāfu un viņa spiestuve ieguva pilsētas spiestuves statusu. Mollīns iepriekš bija strādājis Antverpenē un tika ataicināts uz Rīgu t.s. "Kalendāra nemieru" laikā, lai iespiestu proklamācijas un uzsaukumus, tālab paņēmis līdzi pats savas iespiedmašīnas. Būdams Rīgas rātes dienestā, Mollīns iespieda visu to, kas bija nepieciešams pilsētniekiem. Nošu drukāšana bija nepieciešama divos gadījumos: kā garīgie dziedājumi dievkalpojumiem un sadzīvē izmantojamā mūzika.
16. gadsimta beigās vēl netika drukātas atsevišķas, speciālas nošu grāmatas. Vienbalsīgas korāļu melodijas parasti ievietoja starp tekstiem un dievvārdiem. Šāds izdevums Rīgas pilsētas tipogrāfijā pirmo reizi drukāts 1592. gadā ar nosaukumu "Dievkalpojumu īsa kārtība" (Korte Ordeninge des Kerckendenstes). Notis tika drukātas vecajā notācijā – bez taktsmēra un nošu ilgumiem. Minētajā krājumā bija apkopotas dziesmas ar tekstiem latīņu un vācu valodā, kā arī sekvences visiem baznīcas svētkiem. Skaidri redzams, ka protestantiskais korālis, kādu to pazīstam mūsdienās, veidojies ilgā laika posmā, un gregoriāniskā dziedājuma ietekme vēl saglabājusies.
Pirmais nozīmīgākais baznīcas dziesmu izdevums Rīgā Nikolausa Mollīna spiestuvē bija 1615. gada krājums "Psalmi un garīgie dziedājumi, kas Dievnamos Rīgā un citviet Latvijā paredzēti dziedāšanai Vidzemes zemnieku valodā" (Psalmen und geistliche Lieder oder Gesenge welche in der Kirchen Gottes zu Riga und anderen oertern des Liefflendischer Pawrsprache gesungen werden), kuri visu cauru gadu visās svētdienās un galvenajos svētkos Dieva baznīcās Rīgā un citās Vidzemes vietās jālasa priekšā un jāskaidro vienkāršajai saimei un zemniekiem. Šajā krājumā dziesmu teksti bija arī latviešu valodā – nosaukumā tā minēta kā Liefflendische Pawrsprache.
Agrīnākie saglabājušies iespieddarbi no sadzīvē izmantojamās mūzikas gan attiecas uz nedaudz vēlāku laiku – 17. gadsimta vidu. 1625. gadā no Mollīna privilēģiju Rīgas pilsētas spiestuvei pārņēma Gerhards Šrēders. Tad arī spiestuvē tika drukāti Rīgas rātes algoto mūziķu – spēlmaņu, kā arī Rīgas Doma kantoru skaņdarbi. Jāmin 1652. gadā izdotās Jakoba Lotihiusa un Kaspara Špringera kompozīcijas.
Par piecbalsīgo dziesmu "Mierinājuma oda" (Oda Consolatoria, oder Trost-Lied), kuras autors ir Rīgas Doma skolas kantors Jakobs Lotihiuss, ir grūti spriest, jo no piecām atsevišķi drukātām balsīm ir saglabājušās tikai divas – diskants un tenors. Arī otrā Rīgas bibliotēku retumos pieejamā Jakoba Lotihiusa skaņdarbā "Kāzu balsis" (Votum Nuptiale) katra balss iespiesta atsevišķi.
Kaspara Špringera, kurš vadīja Rīgas rātes priviliģēto spēlmaņu kompāniju kopš 1646. gada, drukātā "Ganu dziesma diviem koriem" ir publicēta partitūrā, tādēļ par to var gūt pilnīgāku priekšstatu. Skaņdarbs sacerēts kā divu koru sadziedāšanās. Pilns partitūras sastāvs ir četras partijas un ģenerālbass, klusējošās vokālās balsis turpinātas kā instrumentu partijas. Šobrīd Rīgā senajos izdevumos saglabājušies ap desmit Kaspara Špringera skaņdarbu, kas liecina gan par mūziķa talantu, gan intensīvu radošo darbu. Visi šie skaņdarbi ir bijuši gan dziedami ar vienu vai vairākām balsīm, gan spēlējami ar parasti četrām pavadošām instrumentu balsīm.
