Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Lai reprezentētu mūziķus un biedrību, kā arī lai rastu līdzekļus mūziķu darba aizsardzības fondam, kas bija paredzēts, lai cīnītos ar bezdarbu un konkurenci darba tirgū, tika iecerēts katru gadu rīkot Mūziķu dienu, kad notiktu koncerti, priekšlasījumi un citas aktivitātes.
Tomēr realitātē Mūziķu diena reducējās uz vienu vērienīgu koncertakciju – apvienoto simfonisko orķestru brīvdabas koncertu.
Mūziķu diena Arkādijas parkā notika 1928., 1929. un 1931. gadā. Diemžēl nostiprināt kā tradīciju to neizdevās ekonomiskās krīzes seku iespaidā.
Mūziķu dienas koncertam tika izveidots festivāla tipa orķestris, kas apvienoja mūziķus no trīs lielākajiem tā laika orķestriem, kas darbojās vasaras sezonā: Rīgas Radiofona, Rīgas Simfoniskā un Rīgas Jūrmalas, vēlāk Ķemeru simfoniskā orķestra. Šajā apvienotajā orķestrī spēlēja gandrīz 100 mūziķi, un, kā presē ziņoja kritiķi, tā tolaik Latvijā vēl bija sensacionāla parādība.
Jēkabs Poruks norādīja uz šī notikuma nozīmi Rīgas koncertdzīvē, rakstot, ka "simfonija Rīgā nav mirusi, pēc simtsgadu miega tā ir augšāmcēlusies", un trīs orķestru apvienošanos Poruks pielīdzināja ASV teritoriālajai struktūrai – "Rīgas Simfonijmūzikas Savienotās Valstis".
Arī Vidvuds Jurēvičs to vērtēja kā dāvanu simfoniskās mūzikas draugiem, bet kāds cits kritiķis paziņoja, ka "šie koncerti savā ziņā ir mūsu "Baireita"".
Tomēr daudzi recenzenti, tostarp Jēkabs Graubiņš, norādīja, ka 100 mūziķi ir vienkārši pilns orķestris un ka šīs ir tās retās reizes, kad Latvijā tādu varēja dzirdēt. Jāpiebilst, ka visi šī koncerta dalībnieki bija Latvijas Mūziķu biedrības biedri un dalība bija goda vai pienākuma lieta – par to mūziķi atlīdzību nesaņēma. Tādēļ veidojās arī zināma disproporcija un balansa trūkums – svarīgāks bija mūziķu daudzskaitlīgums, mazāk instrumentu grupu līdzsvars (piemēram, vienā no koncertiem vienlaicīgi spēlēja sešas flautas, piecas obojas, sešas klarnetes un četri fagoti). Mūziķu dienas koncertu struktūra bija nemainīga, tā sastāvēja no divām daļām – vienā no tām tika atskaņota simfonija, otrā dažādi simfoniskās mūzikas darbi. Katru koncerta daļu vadīja cits diriģents.
Mūziķu dienas ieguvumi bija biedrības un līdz ar to arī orķestru atpazīstamības veicināšana un reprezentatīvā tēla spodrināšana, jo recenzenti īpaši uzsvēra Latvijas Mūziķu biedrības organizatorisko spēju un resursus apvienot trīs orķestrus uz vienas skatuves. Šie koncerti bija sensacionāli un labi apmeklēti – tie gan popularizēja simfonisko mūziku, gan veicināja ideju par parku kā veiksmīgu koncerttelpu. Koncerta peļņa kļuva par finansiālu nodrošinājumu biedrības turpmākajam darbam mūziķu labā.
