Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Par Rīgas Mūzikas biedrības dibināšanu uzskata 1760. gadā notikušo pirmo publisko koncertu. Vairāk par pirmajiem gadiem Rīgas Mūzikas biedrības darbībā var uzzināt no kāda mūzikas mīļotāja rakstītā, kas publicēts kā pielikums laikraksta "Rigische Anzeigen" 1761. gada 24. decembra numurā. Tā ir vēršanās pie Rīgas kungiem, un raksta sākumā tiek jautāts, vai bēdīgie rudens vakari laukos bijuši patīkami un vai visi ir atgriezušies Rīgā, lai ņemtu dalību (atmodinātajā) biedrībā. Kā atbildot uz šiem jautājumiem, jūsmīgi tiek minēts 1761. gada 18. decembrī notikušais koncerts. Tālāk gūstam informāciju, ka Mūzikas biedrībā katru pirmdienu trīs stundas notiek saspēles, tiek iestudētas simfonijas, arī koncerti flīģelim un vijolei, piedalās arī dāmas.
Kas bija tie rīdzinieki, kuri iesaistījās Mūzikas biedrības koncertdzīvē?
Uz šo jautājumu atbildi sniedz kāda nozīmīga, 1766. gadā notikuša koncerta dalībnieku saraksts, par ko jāpastāsta vairāk.
Rīgas pievārtē, Biķeros, laikā no 1764. līdz 1766. gadam tika celta jauna baznīca, kas vēl tagad, saukta Biķeru Svētās Katrīnas Evaņģēliski luteriskā baznīca, atrodas attālā Biķernieku ielas galā. 1766. gada 1. oktobrī jaunā baznīca tika iesvētīta par godu Krievijas ķeizarienei Katrīnai II. Šim notikumam tika veltīta īpaša kantāte ar Johana Gotfrīda Herdera tekstu.
Kantātes teksts tika drukāts un saglabājies vairākos arhīvos un bibliotēkās. Tas liecina par ieceres apjomīgumu – divas lielas daļas ar korāļiem, rečitatīviem, ārijām, duetiem un plašs izpildītāju sastāvs. Mūzikas autors bija viens no Rīgas Mūzikas biedrības aktīvākajiem dalībniekiem Johans Jakobs Daniels Betefērs. Laikabiedri viņu raksturojuši šādi: "Viņš meistarīgi spēlē gandrīz visus instrumentus, arī dzied ideāli skaisti, un viņam piemīt rets dotums prast diriģēt vislielākos koncertus un oratorijas tik precīzi, ka neviens tonis neiet zudumā."
Betefērs bija veiksmīgs tirgotājs un vēlākajos gados tika iecelts gan Lielās ģildes vecākā, gan Rīgas rātskunga godā, bet 1790. gadā kļuva par Rīgas pilsētas galvu – birģermeistaru.
Viens eksemplārs no drukātā kantātes Biķeru baznīcas iesvētīšanai teksta glabājas Latvijas Universitātes akadēmiskās bibliotēkas Retumu nodaļā, un tur ar roku ir ierakstīti visi 1766. gada koncerta dalībnieki.
Trīs pirmās vijoles, divas otrās, viens alts, viens čells, viens kontrabasa priekštecis – saukts par baroka violone, divas obojas, divas trompetes, timpāni un čembalo.
Daļa no mūziķiem bijuši Rīgas pilsētas dienestā, kā vijolnieks Georgs Bērens, čellists Joahims Lomanis un obojists Johans Gotlībs Keihels. Pieminams arī vairāku Rīgas baznīcu ērģelnieks Kristiāns Lēberehts Cimermanis pie čembalo šai atskaņojumā. Bet vokālistes – četras Rīgas augstdzimušās dāmas, starp kurām otrā alta partiju dziedājusi Betefēra kundze, bet otro soprānu Barbara Rozina Vindhorsta, Rīgas tirgotāja Johana Georga Vindhortsa divdesmitgadīgā meita. Vēl divi tenori un basa dziedātājs, no kuriem pirmā tenora zīmīgais uzvārds Kalmeijers asociējas ar kādu citu, jau nākamās paaudzēs zināmo Kurzemes baznīcu un draudžu vēstures izzinātāju Teodoru Kalmeijeru, tomēr radniecīgās saites nav pierādāmas. No instrumentālistiem amatieriem jānosauc vijolnieks Nikolauss Borhštedts, kurš bijis Melngalvju biedrības vecākais Rīgā.
Starp citiem aktīviem Rīgas Mūzikas biedrības dalībniekiem 18. gadsimtā būtu jāmin daudzi, bet nosauksim tikai tirgotāju un Rīgas brīvmūrnieku ložas dibinātāju Johanu Cukerbekeru, kā arī ģenerālgubernatora sekretāru Andreasu Virfelu.
Domskolas rektors Karls Filips Snells 1794. gadā raksta, ka "Rīgā gandrīz katrs cilvēks audzināšanas procesā apgūst kāda instrumenta spēli un katra labi audzināta sieviešu kārtas būtne spēlē klavieres.
Ir daudz dziedātāju, kas tālu pārspēj operetes māksliniekus. Jau gadiem ilgi skaistākos koncertus, kantātes un oratorijas ir uzveduši tikai diletanti, un ik reizi to vidū ir izcēlušies daži solo spēlētāji, darot godu savai mākslai."
Tai laikā, 18. gadsimta beigās, jau bija kļuvis par tradīciju rīkot ik sezonas abonementa koncertus. Tā 1785./86. gada ziemā Rīgas Mūzikas biedrības koncerti notika divas reizes mēnesī. Un tas ir tiešām nozīmīgs rādītājs, cik pilnvērtīga un notikumiem bagāta bija Rīgas mūzikas dzīve 18. gadsimta otrajā pusē.
