Pirmie, kas koncertēja interneta vidē, bija klasiskās mūzikas pārstāvji – Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, pianisti Andrejs Osokins, Reinis Zariņš, Daumants Liepiņš, un koncertzāles “Lielais dzintars” un “Cēsis”. Jau pirms krīzes tiešsaistes koncertus bija ieviesis Liepājā esošais Kultūras nams “Wiktorija”. Arī dažādi mediji piedāvā mūziķiem uzstāšanās platformu un auditoriju. 29. aprīlī savā pirmajā tiešsaistes koncertā uzstājās Ralfs Eilands.
Jāsāk ar praktisko – uz Ralfa Eilanda tiešsaistes koncertu bija pieejamas dažādu cenu kategorijas biļetes, kuras katrs varēja izvēlēties atkarībā no saviem ieskatiem – cik ļoti vēlies atbalstīt mūziķus, vai arī koncerta laikā mieloties ar austerēm un tā tālāk. Tad atliek izdarīt pirkumu, pretī saņemot kvīti, linku uz koncerta platformu un piekļuves kodu – darīts!
Interneta bezgalīgās iespējas cilvēkus ir ļoti izlutinājušas, ka “nejaušo garāmgājēju”, kas vēlētos maksāt par biļeti, internetā vismaz vēl šobrīd vēl ir pagrūti uzrunāt.
Tāpēc pieņemu, ka mūziķu tiešsaistes koncertu auditoriju veido viņu esošais, uzticamais klausītāju loks. Es pati izvēlējos šo koncerta “gājienu”, jo cienu Ralfa šovmeņa spēju radīt labu noskaņojumu.
Pārvaldot balsi un ilgojoties pēc klausītājiem
Šajā vakarā Ralfa Eilanda grupu veido vēl pieci mūziķi, skatuve ir askētiska – tās vidū lieliem burtiem mūziķa vārds. Par klātbūtnes sajūtu lieliski parūpējās operatori un režisors, ķerot Eilanda aizrautīgās kustības un saliekot tās vienā ekrānā. Paldies par tuvplāniem. Koncertā Ralfs izpildīja dziesmas no laika, kad piedalījās TV šovā “Izklausies Redzēts”, kurā skatītāji varēja labi novērtēt viņam piemītošās aktiera dotības un spēju pavisam “iekāpt” popmūzikas klasiķu “kurpēs”. Arī šajā vakarā Eilands piedāvāja ceļojumu popmūzikas vēsturē, prasmīgi iznesot izcilu un savā starpā atšķirīgu vokālistu, piemēram, Džeimsa Brauna, Braiana Džonsona, Luija Ārmstronga, Zaka de la Ročas un citu pazīstamākos hitus. Izklaidējot skatītājus ar visiem zināmām dziesmām, Eilands vienlaikus demonstrēja spēju pārvaldīt savu balsi un situāciju, jo repertuārā noskaņas mainījās momentā.
Taču bija lieta, kas mūziķi padarīja nervozu – proti, skatītāju trūkums. Ralfs Eilands ir no tiem dziedātājiem, kas ļoti aktīvi komunicē ar klausītājiem, un šī savstarpējā sinerģija negaidīti maina koncerta ritmu, iedod azartu. Lai gan, cik varēja noprast, skatuves priekšā mūziķis varēja redzēt savu “digitālo” publiku, kas bija pieslēgušies koncertam caur aplikāciju “Zoom”, šķiet, tas visu padarīja vēl dīvaināku.
Arī no klausītāju puses skatoties, protams, arī tiešraides koncertam internetā ir pietiekami liela enerģija.
Bija mirkļi, kad piecēlos un padejoju, tomēr uzmanību no ekrāna ir daudz vieglāk novērst ar daudzām maznozīmīgām lietām.
Turpretim, ja esi koncerta prieka mutulī, tu uz brīdi pacelies pēdu virs visām sadzīviskajām banalitātēm.
Protams, ar mūsdienu tehnoloģijām mājas apstākļos var baudīt mūziku teicamā kvalitātē, bet koncerta apmeklējums ir stāsts par socializēšanos un par pārsteigumu – kā labi zināmais ikreiz var mainīties, vai ikreiz visus aizkustināt tā, ka dziedam līdzi vienā balsī. Klātienē vienu un to pašu koncertprogrammu var klausīties vairākas reizes, jo katru reizi tā skanēs citādāk. Kamēr internetā labi sagatavota programma pārsteigs tikai vienu reizi. Labi, otrreiz tu to noklausīsies, lai pārliecinātos, ka tik tiešām bija labi. Te gan jāņem vērā, ka runāju savā “aktīvas koncertu apmeklētājas” vārdā.
Paradumu maiņa
Koncerts manī raisīja pārdomas arī par to, cik iluzoru priekšstatu interneta bezmaksas iespējas rada par to koncerta sagatavošanā ieguldīto darbu. Mūsdienās, kad ikviens koncertu var ātri noorganizēt savā guļamistabā un translēt to kādā no saviem sociālajiem tīkliem, vai maz aizdomājamies par to, ka patiešām kvalitatīva priekšnesuma izveidošanā bez skatuves māksliniekiem vēl ir iesaistīti vismaz desmit cilvēki un patērētas vismaz piecas dienas?
Internetā ierasts slidināt pirkstu no vienas uz otru aplikāciju, interneta “stāstiņi” ir garumā līdz vienai minūtei, taču koncerts prasa noturēt uzmanību daudz ilgāk.
Vai šī krīze mainīs arī interneta lietošanas paradumus, uz to atbildēt būtu vēl pāragri. Katrā ziņā ļoti ceru, ka mūziķi liks lietā savu radošumu un izmantos interneta platformu iespējas – meklēt optimizēšanas iespējas tehniskajā nodrošinājumā un izkopt savas spējas komunikācijai caur ekrānu un programmas veidošanā. (Lai gan podkāstu formāts klausītājus ir pieradinājis pie pusotras stundas gara raidījuma, tomēr šobrīd, šķiet, efektīvāki būs īsāki priekšnesumi, un citas būtiskas nianses, par kurām iepriekš nav bijusi vajadzība domāt.)
Gribu ticēt, ka meistarība sniedzas pāri robežām, tik pat ļoti, ka tomēr pēc kāda laika mēs visi beidzot tiksimies koncertā klātienē.
