Iestudējuma radošā komanda – somu režisors Vilpu Kiljunens un somu scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kimmo Viskari – uz dižā vācu meistara mūzikas takas mūsu Baltajā namā satikās ar spožiem viessolistiem un ne mazāk izciliem latviešu māksliniekiem, kuru vidū jo īpaši staroja Liene Kinča Elizabetes lomā. Satikās un pierādīja, ka klasisku iestudējumu var piepildīt ar mūsdienīgu valodu un laikmetīgi aktuālu informāciju. Pilns spilgtas tēlainības bija padevies arī partitūras muzikālais lasījums, kurā liels nopelns diriģentam Mārtiņam Ozoliņam un viņa pārraudzītajam Operas orķestrim, ar "Ave Sol" un Rīgas Doma kora skolas dziedoņu līdzdalību paplašinātajam operas korim.
"Šis iestudējums ir mūsu Operas kārtējā virsotne pēc četriem gadiem kopš "Nībelunga gredzena", kas Vāgnera kontekstā bija gadsimta notikums,” Latvijas Radio raidījumā "Post factum" pauž Lauma Mellēna . "Šoreiz "Tanheizers" spoži noslēdz sezonu, kas spilgti iesākās ar "Faustu". Interesanti, ka abiem iestudējumiem ir līdzīga problemātika – Rietumu cilvēka alkas, meklējumi. Arī risinājums visai pārliecinošs gan režijas, gan scenogrāfijas un muzikālajā aspektā. Ja arī šis iestudējums nekļūs par ļoti nozīmīgu veikumu Vāgnera iestudējumu vēsturē pasaules kontekstā, tad mūsu teātrim un katram iesaistītajam solistam tas bijis nopietns pakāpiens. Retu reizi var dzirdēt, ka režisors ir arī mūziķis – sākot jau no uvertīras. Ļoti precīzs partitūras lasījums!”
Tikām Andris Dzenītis ir mazāk sajūsmināts:
"Skatoties uz attēlu, galvā virmoja doma, vai tas šķitīs aktuāls arī pēc pieciem, desmit vai piecpadsmit gadiem, kad izrādi vērosim ierakstā. Uzmācas domas, ka jau šobrīd tas ir nedaudz vecmodīgs un atgādina 90. gadu nogali vai brīdi pēc 2000. gada.”
"Jā, no šāda aspekta izrāde var šķist vecmodīga, te ir 90. gadu tipiskais postmodernisms, un iepretim tam, ka nāk modē minimālisms. Taču šeit redzu ļoti pārliecinošas atsauces uz Vāgnera operu iestudēšanas tradīcijām – piemēram, gaismu partitūrā,” uzskata Mellēna.
Par muzikālo pusi "Bravo!" saucieni pienākas arī diriģentam Mārtiņam Ozoliņam. "Esmu centies pietuvināties un radīt savu skatījumu uz lietām, ko Vāgners ietvēris šajā operā itin visās izpausmēs: tēlu raksturojumā, temporitmā, frāzējumā, idejās. Jo vairāk roc, jo vairāk atrodi. Neesmu centies kopēt nevienu no man zināmajiem "Tanheizera" iestudējumiem - veidoju savu skatījumu, bet tas jau ir pats būtiskākais katra interpreta dzīvē - atrast sevi katrā konkrētajā iestudējumā un ļoti ceru, ka tas man būs arī izdevies," saka Ozoliņš.
Lauma Mellēna arī atzīmē: "Ļoti liels prieks par Lieni Kinču, kuras Elizabete dzirdēta Antverpenē, Ģentē, Venēcijā, un beidzot dzirdējām arī Rīgā!”
"Kad ilgāk esmu pabijusi Vāgnera pasaulē, citu mūziku ir ļoti grūti pieņemt un padarīt par savu. Vāgners tevi paņem un pārņem. Kad dziedi Vāgneru, tu nedziedi Verdi vai Pučīni – tu velti visu uzmanību Meistaram," intervijā Orestam Silabriedim atzinusi dziedātāja Liene Kinča.
Pasaules operapritē šobrīd viņa visciešāk tiek asociēta tieši ar Vāgnera operām. "Man jau bija aizdomas, ka tā tas varētu ar laiku notikt, bet ka tik ātri – to gan nebiju domājusi," atklāj dziedātāja, kuras Vāgnera varoņu klāstā ir Zīglinde, Gudruna, Elizabete, Zenta. Vai Elizabete ir Lienes sapņu loma? "Nē," smejas dziedātāja. "Man patīk Elizabete, bet nav arī tā, ka tieši viņu būtu visu laiku gribējusi dziedāt. Taču iznācis tā, ka tieši Elizabete šobrīd ir mana vizītkarte.”
“Lielās mūzikas balva 2017"
“Lielās mūzikas balvas 2017" pasniegšanas ceremonija norisināsies 6. martā Latvijas Nacionālajā operā. Plkst.19.00 tā būs klausāma arī Latvijas Radio 3 “Klasika” un replay.lv tiešraidē, bet pēc plkst. 22.00 skatāma arī Latvijas Televīzijā.
"Dziedot Vāgneru, esmu pārliecinājies, ka saistībā ar viņa mūziku valda daudz stereotipu. Pirmais un pats lielākais - ka Vāgnera mūzikai nepieciešama milzīga balss un noteikti vajag kliegt. Bija jauki atklāt, ka Vāgners faktiski ir tas pats bel canto, tikai vācu valodā. Jā, tēmu un psiholoģijas ziņā Vāgners un Verdi vai Pučīni ir ļoti atšķirīgi: ja Verdi vai Pučīni drāmas notiek tautu vidū, tad Vāgnerā tā cīņa notiek pašā cilvēkā," klāsta Jansons.
