Tāpat Spārītis atklāja, ka jau šoruden Melngalvju namā tiks atklāta piemiņas plāksne komponistam.
„Patiesību sakot, līdz Vāgneram es esmu gājis ilgi un drošvien turpinu savu gaitu vēl šobrīd,” atbildot uz Dinas Dūdiņas-Kurmiņas jautājumu iesāka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, taču, ieraudzījis publikā Litu Beiris, pastāstīja, ka reiz baleta māksliniece mēģinājusi panākt to, lai Rīgā kā Vāgnera pilsētā paceltos Vāgnera piemineklis.
„Nu, neesam atvēzējušies līdz Vāgnera piemineklim kā kārtīgam monumentam. Tas mums pietrūkst, un varbūt uz 300. Vāgnera dzimšanas dienu to mēs panāksim,” nožēlu pauda Spārītis, savukārt Lita Beiris no publikas paziņoja, ka apsola Rīgai šo pieminekli.
„Taču ir citi panākumi,” turpināja Spārītis. „Rīgas Melngalvju brālība Brēmenē būs šī gada oktobra sākumā Rīgā. Un Rīgas Melngalvju brālība no Brēmenes, kurā lielākā daļa ir dzimuši rīdzinieki, un viņu pēcteči dāvina Melngalvju namam, kurā arī norisinājās Rīgas elites koncerti un kurā Rīgas orķestri diriģēja Rihards Vāgners, mākslinieka Jāņa Strupuļa darināto piemiņas plāksni, kurā būs skaists Riharda Vāgnera portrets. Tāds, kāds viņš izskatījās jaunībā, kad viņš atradās Rīgā nevis tad, kad mēs viņu pazīstam ar bereti jau mūža vidū.”
Kā ziņots, radio „Klasika” tiešraides laikā slavenākās opermūzikas tēmas sacilpoja trombonists Vairis Nartišs, bet par kādreizējā teātra un visas ielas vēsturi stāstīja Ojārs Spārītis. Savukārt diriģents Imants Resnis atklāja Vāgnera partitūru iestudēšanas smalkumus un zemūdens akmeņus, bet dziedātāji Liene Kinča un Armands Siliņš kliedēja bažas par Vāgnera mūzikas ietekmi uz balsi. Pianists Vestards Šimkus, līdzās autogrāfu dalīšanai, pastāstīja arī par komponista attiecībām ar klaviermūziku un pauda vēlmi atskaņot Vāgnera klaviermūziku Vāgnera zālē.
