Kultūras rondo

Introvertie latviešu rakstnieki Londonā. Ingvildas Strautmanes iespaidi

Kultūras rondo

Baltijas simbolisti Orsē muzejā. Iespēja ieraudzīt mūsu mākslu citā rakursā

Muzikālais projekts "Vidzemes gredzens" vēstīs par latviešu pašapziņas mošanās vietu

Uzvedumā «Kalns uz augšu ies» mākslā un mūzikā savīsies sajūtas par Vidzemi

Jau pats apzīmējums "muzikālā izstāde" norāda, ka Latvijas valsts simtgades mūzikas projekta "Latvijas gredzens” trešā posma "Vidzemes gredzens" uzvedumā "Kalns uz augšu ies” satiksies Vidzemes vēstures stāsti mūzikas un vizuālajā valodā. Jaunā uzveduma pirmizrāde būs 19. aprīlī Vidzemes koncertzālē "Cēsis”.

Muzikālās izstādes koncepcijas autore ir izstāžu kuratore Guna Kalnača. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” viņa atklāj, ka stāsts ir pietiekami subjektīvs. "Ja mēs katram Latvijā vai Vidzemē jautātu, kas tev ir Vidzeme, mums būtu tik daudz stāstu, cik cilvēkus esam uzrunājuši. Mēģināju ielikt savu izjūtu, sajūtas un emocijas par Vidzemi, izvēlējos vizuālo materiālu, kas man svarīgs,” stāsta Kalnača.

Sākotnēji iecerētais uzveduma formāts koncerts-izstāde, ko koncepcijas autore sākotnēji bija iedomājusies arī ar reālu mākslas darbu klātbūtni, neskaitāmas reizes mainījies. "Un mainījās uz labu,” piebilst Kalnača. Gleznas koncertuzvedumā parādīsies vizualizācijās.

"Skatoties epizožu līknē, daļa piedzīvota ar savu klātbūtni, emocionālais slogs ir liels, un milzīgā atbildība, kā mans un mūsu stāsts kļūst par mūsu visu stāstu,” atzīst Kalnača

un atklāj, ka Cēsīs mēģinājumā redzētais atbrīvojis no emocionālā sloga.

"Runa ir par Vidzemi vēstures līnijās, kas jāpārtulko mūzikas valodā un vizuālā valodā, rezultāts jādabū tāds, lai dzirdi ar acīm un redzi ar ausīm, uzvedumu raksturo "Dd Studio" direktors Jānis Mitrēvics.

Mitrēvics uzskata, ka tehnoloģijas un digitālie mediji ir tikai līdzeklis, lai izstāstītu stāstu. Galvenais ir materiāls, stāsts, ko aizsāka Guna Kanača un Sigvards Kļava.

Projekta "Latvijas gredzens” idejas autors, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava bilst, ka viņam ir grūti definēt katra novada stāsta žanru.

"Gribētos panākt rezultātu, ka šis mākslas darbs ir uzaudzis un rodas kopīgi. Ka nevienu brīdi bilde neilustrē mūziku un mūzika neilustrē bildi. Ka šis stāsts aiziet cilvēkiem saprotamā un mums vajadzīgā gultnē,” analizē Kļava.

"Tas sevišķais ir, ka mēģinu visu laiku dzīvot bildes sajūtā un nepiekrist tiem, kas stāsta, ka ar mūziku nevar neviena cita māksla konkurēt. Galvenais ir stāsts un emocionālā vide, paši vēsturiskie notikumi, un cilvēki, kas savas saknes saista ar Vidzemi, ir radījuši šo stāstu. Mēs esam tikai izpildītāji.”

Māksliniece Zane Priede vērtē, ka uzdevums veidot vizuālo stāstījumu nav bijis viegls, turklāt ierobežo arī tas, ka "Vidzemes gredzenu” atskaņos četrās atšķirīgās koncertvietās Latvijā – Cēsīs, Jelgavā, Liepājā un Rēzeknē.

"Ilgi taustījāmies, kā Vidzemes notikumus simt gadu laikā salikt vizuālā stāstījumā un cik daudz mēs stāstām, vai tas ir abstrakts ceļš vai lineāri mēģinām izstāstīt. Mūsu izšķiršanās bija veidot abstrakti, bet izmantojot konkrētus vizuālos elementus,” atklāj Priede.

Muzikālās izstādes “Kalns uz augšu ies” skatuves mākslinieciskajā tēlā sabalsosies Latvijas Radio koris un četri mūziķi – dziedātājs un leijerkastes spēlmanis Daumants Kalniņš, ģitāras virtuozs Kaspars Zemītis, akordeonists Artūrs Noviks un pianists Rihards Plešanovs.

Pianists Rihards Plešanovs arī pats ir vidzemnieks, viņš nāk no Gulbenes. Viņš stāsta, ka mūziķu spēles veids šajā stāstā būs kamerisks un īpašu smeķi tam piešķir arī kāds vizuālā noformējuma paredzēts ierobežojums, jo mūziķi atradīsies uz īpašiem podestiem. Tas nozīmē, ka viņš pats sēdīsies pie pianīna, nevis flīģeļa, kā ierasts koncertzālē, un līdz ar to skanējums veidosies citāds. Muzikāli vēl īpašs notikums būs tieši šim uzvedumam būvētas leijerkastes skaņa. To spēlēs Daumants Kalniņš.

"Vidzemes gredzena" muzikālā izstāde "Kalns uz augšu ies” turpmākās izrādes piedzīvos 21. aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors", 25. aprīlī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars” un 26. aprīlī Jelgavas kultūras namā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt