Mēdz teikt, ka džentelmenis ir vīrs, kurš prot spēlēt fagotu, bet to nedara – šajā gadījumā jāpiekrīt, jo izcilais latviešu fagotists Andris Arnicāns savā jubilejā tiešām nespēlēja, taču to ar lielu prieku darīja viņa audzēkņi. Jubilārs ilgus gadus spēlējis Krievijas Valsts akadēmiskajā simfoniskajā orķestrī Jevgenija Svetlanova vadībā, Padomju Savienībai sabrūkot, atgriezies Latvijā, kur 16 gadus spēlējis Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors un joprojām turpina skolot jaunos fagotistus vairākās mūzikas skolās.
Uz vaicājumu, kā sākušās mūziķa gaitas, Arnicāns atbild: "Es daudz klausījos radio, faktiski tā bija man pirmā muzikālā izglītība, un tāpēc man arī sagribējās uz mūzikas skolu. Tēvs man iemācīja nodziedāt ukraiņu tautas dziesmu par straujo Dņepru, un tā sākās mana mūziķa karjera. Vienīgais instruments, ko es zināju, bija klarnete. Klarnetistu bija ļoti daudz, un man teica, varbūt tu vari kādu citu instrumentu spēlēt, un tad es dzirdēju, kā skan fagots, un teicu – jā, spēlēšu! Un tā nu, lūk, es to daru. Izņemot šovakar!"
Sveicēju pulkam pievienojās arī kādreizējie klasesbiedri no Emīla Dārziņa mūzikas skolas.
Baleta māksliniece Lita Beiris par jubilāru teic: "Izcils mūziķis! Faktiski Dārziņskola jau mums iedod visiem pamatus, pasaka, kas ir kas, ko mēs varam un, bez šaubām, mūsu pūles, mūsu centība un mūsu talants! Tu esi, man liekas, saaudzis ar šo instrumentu, un tu pat nezini kā dzīvot tālāk bez šī instrumenta!"
Carnikavas Mūzikas un mākslas skolas direktors Igors Doriņš teic, ka Arnicānu raksturo "superaugsta profesionalitāte ar supersmalku šarmu". Doriņš arī neslēpj: "Milzīgs gandarījums par Andri, ka viņš tāds izveidojies, faktiski tā ir personība Latvijas mūzikā!"
Horeogrāfe Regīna Kaupuža izceļ jubilāra personību: "Andris ir tas cilvēks, kas māk uzticēties un kuram var uzticēties un, ja ir kādi dzīves noslēpumi, tad viņi vienmēr būs dzīves noslēpumi un tas ir ļoti, ļoti labi, un tas ir Andris!"
Andris Arnicāns izskolojis vairākas fagotistu paaudzes un apbrīnojams ir viņa pedagoģiskais talants – ar pacietību, neatlaidību un savstarpēju uzticēšanos panākta meistarība, kuras rezultāts vērojams teju visos Latvijas orķestros, kuros spēlē viņa audzēkņi.
Viens no viņiem ir arī obojists Dainis Cimermanis, kurš par abu sadarbību teic: "Tagad jau daudzus gadus mēs esam kolēģi – sākumā orķestrī un tagad arī skolā mēs kopā strādājam, un es varu teikt, ka Andris attiecībās ir ļoti koleģiāls, vienkārši draudzīgs, ar viņu var vienkārši izrunāties, viņš nekad nav lepns un ļoti viegli ar viņu saprasties."
Arnicāns joprojām nelaiž garām iespēju uzstāties pats: "Kad nebija pandēmijas, tad bija iespēja braukt uz ārzemēm, kaut vai uz Cīrihi un tur piedalīties koncertos, visvairāk jau kopā ar savu meitu muzicēt. Bet, tikko būs tāda iespēja kaut kur uzstāties, tad es sākšu vingrināties un spēlēšu!"
