Uzrakstītās notis ir tikai pamats. Jālido augstāk! Intervija ar Jolantu Gulbi-Paškeviču

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šogad „Supernova 2018” žūrijā būs arī dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča. Viņa ir viena no pieprasītākajām bossa nova un portugāļu fadu stila un džeza mūzikas izpildītājām Baltijā, kura starptautisku projektu ietvaros regulāri sadarbojas ar džeza un pasaules mūzikas profesionāļiem. Kā vokālā pedagoģe Jolanta Gulbe-Paškeviča ir strādājusi ar jaunajiem izpildītājiem, viņus gatavojot konkursiem un televīzijas šoviem, tāpēc ļoti labi zina, kā dziedātāji jūtas, uzstājoties lielai auditorijai, un kādi ir dziedātāju profesionālie izaicinājumi sava snieguma pilnveidošanai.

Aiga Leitholde: Kā Jūs vērtējat aizvadītajos "Supernovas" gados sasniegto?

Jolanta Gulbe-Paškeviča: Visi iepriekšējie „Supernovas” gadi liecina par to, ka mēs ejam uz jaunām kvalitātēm. Mums ir ko piedāvāt! Tāpēc ir jāstrādā – kā māksliniekiem, tā arī mums – žūrijai.

Šogad no mums tiek prasīts būt precīzākiem savās izvēlēs un rūpīgi izvērtēt reālo situāciju, vai uz skatuves esošais mākslinieks patiešām būs spējīgs pārstāvēt Latviju milzīgas auditorijas priekšā.

Šis uzdevums prasa rūdītu nervu sistēmu! Šķiet, bieži vien izpildītāju sniegumu mēdz izbojāt tieši viņu uztraukums. Vai ir kādi paņēmieni, kā savaldīt balsi liela stresa gadījumos?

Jā, uzstāšanās uz lielas skatuves prasa lielu atbildību, un tāpēc var pārņemt liels uztraukums. Dažreiz tas notiek arī mazas auditorijas priekšā, savukārt kāds uz lielās skatuves milzu uztraukumu var vispār neizjust, ir tikai tāds neliels adrenalīns.

Katram būs sava recepte šādiem gadījumiem. Pareiza elpošana var palīdzēt. Taču galvenokārt tas ir skatuves pieredzes jautājums, kas nosaka to, kā dziedātājs saglabā mieru.

Tāpat esmu redzējusi cilvēkus, kurus skatuves spēj mobilizēt. Tāpat dziedātāja skatuves sniegumu būtiski ietekmē viņa paša iekšējās cīņas un dialogi, kurus neviens neredz, dziedātājam esot uz skatuves. Savukārt kādam citam šādi iekšējie dialogi nemaz nepastāv, viņš iet ar lielu pārliecību. Tas, kā saglabāt mieru, ir ļoti atkarīgs no katra individuālās personības.

Cik būtiski dziedātāja sniegumu ietekmē dienas režīms?

Protams, ir jārūpējas, lai būtu veselība, lai ar balsi viss būtu kārtībā – to daudzmaz visi profesionāļi saprot, īpaši, ja viņi dodas uz šādiem konkursiem. Taču, runājot par dienas režīmu, atkal jāsaka – cik cilvēku, tik dažādu metožu. Jaunībā izturība ir labāka – enerģijas ir tik daudz, ka negulēta nakts neko būtisku neietekmē. Un tomēr tā ir atbildība pret sevi un pret skatītājiem, jo dažreiz pārgalvības sniegumu var ietekmēt.

Regulāri skatītājiem „griežas ausīs” mūsu izpildītāju angļu valodas izruna un akcents. Kāpēc akcents ir tik saklausāms? Vai dziedātāji savu svešvalodas izrunu var kaut kā īpaši trenēt?

Katrā valodā ir savs artikulācijas punkts. Latviešu valoda ir dziļa valoda, un tās frāzējums atšķiras no ģermāņu valodu grupas, pie kurām pieder angļu valoda, un arī no slāvu valodu grupas, pie kurām pieder krievu valoda. Angļu un krievu valodā vienu frāzi jeb teikumu varam izrunāt kā vienu garu vārdu, mainot tikai intonāciju. Dziedot frāzēšana gandrīz vienmēr notiek uz leju. Ja angļu un krievu valodām pieiet pēc latviešu valodas veidošanas principiem, frāze tiek saskaldīta un zaudē plūdumu.

Artikulācijas aparātam ir jābūt ļoti trenētam, jo nav vienkārši no vienas valodas pāriet uz otru. Piemēram, man, ilgstoši dziedot portugāliski, atkal nācās slīpēt savu angļu valodu, jo dziedāju angļu valodā ar portugāļu akcentu. Tā ir daļa no profesionalitātes – dziedātājam nemitīgi ir jāattīsta ne vien savas dziedāšanas prasmes, bet arī valoda, it īpaši, ja esi izvēlējies dziedāt svešvalodā.

Kopā ar fonētikas pasniedzēju no Holandes esmu vadījusi meistarklases dziedātājiem. Daudz kur pasaulē dziedātājiem augstskolā ir atsevišķs priekšmets – angļu valodas fonētika. Latvijā dziedātāji fonētiku var apgūt, ja viņus tas individuāli interesē, pašiem atrodot pasniedzējus vai meklējot informāciju internetā. Protams, internetā ir pieejami materiāli – arī tā var strādāt, bet sākumā tomēr vajag, lai kāds tevi no malas kontrolē.

Galu galā uzvaru var atnest mākslinieka pārliecība un harisma.

(Pārdomu pauze). Ļoti grūti teikt. Harismā svarīga ir „hipnoze” – lai mākslinieks spētu klausītājus paņemt līdzi savā pasaulē. Tas ir kaut kas vairāk nekā tikai dziedāšana.

Tas ir tāds apziņas stāvoklis, kurā mākslinieks sava izpildījuma laikā spēj „lidot”. Tā ir mākslinieka garīgā pasaule, kas klausītājus aizrauj un liek tiem pazaudēt laika izjūtu. Šis piedzīvojums nereti pat atsver nelielas tehniskas neprecizitātes.

Dažreiz dziedājums var būt perfekts un pareizs, bet tajā nav dzīvības. Taču jāatceras – mūzika ir garīga. To nevar piesaistīt fiziskām lietām. Uzrakstītās notis ir tikai pamats. Tev ir jālido augstāk!

Šis maģiskais hipnozes moments īpaši ir vajadzīgs televīzijā, jo savā ziņā tehniskā specifika uzbūvē biezāku sienu starp izpildītāju un skatītāju.

Jā, televīzijai ir sava specifika. Tur esi vairāk zem lupas. Taču, ja cilvēks ir mākslinieks, viņš ir mākslinieks vienmēr un visur.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti