Ierakstā piedalījās arī solisti no Latvijas – Laura Grecka un Mihals Čuļpajevs, Latvijas festivāla orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Mihaela Balkes vadībā.
Jaunais albums nāks klajā gada beigās, bet savos iespaidos par paveikto „Klasikas” studijā dalās slavenais tenors Čārlzs Kastronovo, diriģents Mihaels Balke un skaņu ierakstu kompānijas "Prima Classic" dibinātājs, skaņu režisors Edgardo Vertanesjans.
Ieraksta skaņu režisors ir Edgardo Vertanesjans, Marinas Rebekas dzīvesbiedrs – abi kopā viņi vada ierakstu kompāniju "Prima Classic".
Vaicāti, kālab ierakstam izvēlējušies Rīgu, kungi attrauc, ka tā ir Marinas dzimtā pilsēta – viņos ir liela cieņa pret šo valsti, kas kultūras sasniegumos ir tik nozīmīga. Te ir tik liels izcilu dziedātāju īpatsvars uz kopējo iedzīvotāju skaitu. Tas ir pārsteidzoši augsts! Arī orķestra mūziķu līmenis ir ļoti labs, ieraksta vajadzībām Anetes Točas vadībā izveidots lielisks orķestris.
Inta Zēgnere: Kā esat apmierināti ar rezultātu – tai skaitā ar mūsu Akadēmisko kori “Latvija” un arī ar pārējiem solistiem, kuru vidū arī divi dziedātāji no Latvijas – Laura Grecka un Mihails Čuļpajevs?
Mihaels Balke: Gan orķestris, gan koris bija apbrīnojams! Jau pirmajā dienā biju ļoti pārsteigts par viņu elastību muzicēšanā. Tas tiešām bija pārsteidzoši, un mēģinājuma laikā viņiem to vairākkārt arī sacīju – "Jūs esat apbrīnojami un lieliski!" Kad meklējām nokrāsas mūzikā, viņi bija tik pretimnākoši un aizrautīgi mēģināt vēl un vēl, kamēr sasniedzām labāko variantu. Tāpat arī korim no pirmā brīža atklāju lieliskas īpašības – tas attiecas gan uz intonēšanu un frāzējumu, gan izcilu muzikalitāti… Ierodoties šeit, man tas bija liels pārsteigums, jo nebiju gaidījis, ka šeit būs tik izcila kvalitāte. Un Marina... Kopā ar viņu koncertējām daudzviet pasaulē, un viņa vienmēr man teica – pagaidi, kamēr aizbrauksim uz Rīgu, tur mūziķu kvalitāte tiešām ir apbrīnojama. Tagad es zinu, ko viņa ar to domāja.
Čārlzs Kastronovo: Arī es esmu ļoti apmierināts ar šo veikumu. Man ir liela pieredze ar Alfredo lomu, esmu to dziedājis daudzas reizes, un šajā ierakstā jutos tik dabiski Mihaela vadībā. Jutos mierīgs šī vārda labākajā nozīmē: enerģisks un , bet arī mierīgs par notiekošo, it kā mēs šajā operā jau būtu bijuši ļoti daudzas reizes kopā. Mums nebija pārāk daudz laika mēģinājumiem, tāpēc bija jāpaļaujas vienam uz otru, uz mūziķu savstarpējo iekšējo sajūtu – kopējo enerģētiku, kas radās uzreiz, un tas bija iepriecinoši.
Jūs minējāt, ka dzīvē bijušas daudzas “Traviatas”, bet vairākas reizes esat dziedājis arī kopā ar Marinu Rebeku.
Čārlzs Kastronovo:Jā, esam dziedājuši kopā vairākas reizes un tas bija tieši “Traviatā”. Mums jau ir kopīga “Traviatas” pieredze, bet šovasar Zalcburgas festivālā kopā dziedāsimVerdi operā “Simons Bokanegra”. Uz skatuves mums veidojas lieliska enerģētika, un domāju, ka Marina bija pārliecināta, ka tāda mums veidosies arī šeit, ierakstā. Saprotams, ka ieraksts ir kas gluži cits nekā izrāde – tu nevari paust savas emocijas ar ķermeņa kustībām, jāizmanto tikai balss krāsas. Bet domāju, ka mēs bijām ļoti laba komanda un ka cilvēki būs priecīgi par šo veikumu. Patiesi esmu lepns par padarīto jau tagad. Neesmu dzirdējis visu operas ierakstu, bet jūtu, ka enerģētika bija ļoti laba.
Un ko jūs varētu sacīt par Marinas Rebekas Traviatu – kāda tā ir?
Čārlzs Kastronovo: Marina ir izcila, patiešām. Tas ir gluži dabiski, ka kolēģi saka ko labu viens par otru, bet Marina ir īpaša. Balss, protams, katram ir dabas dota, bet Marinai vēl piemīt ļoti dabiska dziedāšanas maniere. Kad skatos uz viņu, brīnos – kā viņa to panāk! Viņa ir mierīga, it kā nemaz nepiepūlas, bet tajā pašā laikā sniegums ir tik iespaidīgs. Es pazīstu daudzus dziedātājus, kuru sniegumā tu redzi visus viņu centienus, bet Marinai šo piepūli nevar redzēt. Viņa zina, kā panākt maksimumu, reizē saglabājot iekšēju mieru. Un es to tiešām apbrīnoju. Tā ir ļoti neparasta un patīkama – gandarījuma pilna sajūta. Turklāt Marina ir brīnišķīga kolēģe, vienmēr pozitīva, spēj pajokot. Man tas tiešām ir svarīgi – ka jūtu labu enerģiju, strādājot ar kādu kopā.
Kā ir vieglāk diriģentam – just šo kopējo enerģiju no skatuves, no izrādes darbības, kostīmiem, no gaisotnes, vai arī gluži otrādi – pievērsties tikai mūzikai un iespējām, kas ir gūstamas tikai no tās?
Mihaels Balke: Tīri no emocionālā viedokļa, protams, operas izrāde – tas ir vienkāršāk, un rezultāts ir arī tūlīt redzams, jo dziedātāju raksturi un emocijas atklājas gan tērpos, gan viņu kustībās, ko paspilgtina gaismas un krāsas, bet strādājot pie operuzveduma, nav tik daudz laika, lai meklētu ikvienu krāsu, katru smalkāko emocionālo niansi un detaļu. Savukārt šajā operas ierakstā mums bija iespēja daudz vairāk iedziļināties niansēs. Mēs ar šo operu esam sastapušies tik daudzas reizes, bet es nekad līdz šim nebiju tai tā pietuvinājies kā šajā ierakstā. Strādājām pie katras frāzes, katras nianses, diskutējām, mēģinājām vēl. Un pēc tam es runāju ar kādu mūziķi no Latvijas Nacionālās operas, kura jau 25 gadus nostrādājusi operā un spēlējusi izrādē neskaitāmas reizes – viņa sacīja, ka nekad līdz šim viņi nav tik ļoti iedziļinājušies šajā operā, strādājot tik smalki ar detaļām, ar niansēm. Tādējādi man jāsaka – ātrāks rezultāts, protams, sasniedzams ar tērpiem, scenogrāfiju un gaismām – ar visu, kas pie operas piederas, bet tuvāk darba kodolam, dziļākajam zemtekstam tu nonāc tad, kad strādā pie ieraksta. Domāju, tā mums visiem bija liela privilēģija – strādāt kopā. Mēs visi bijām uz viena viļņa.
Marina Rebeka pēc pirmā albuma "Spirito", kas iznāca jūsu ierakstu kompānijā pagājušā gada novembrī, sacīja, ka jūsu ierakstu kompānija strādā citādi nekā parasti pieņemts. Kas īsti ir atšķirīgais, veicot opermūzikas ieskaņojumus jūsu kompānijā?
Edgardo Vertanesjans: Dažkārt ierakstos nākas dzirdēt, ka vispirms ir domāts par orķestra skanējumu – mikrofonu izvietojumu, balansu un tā tālāk, un solists ir pievienots kā orķestra pielikums. Mūsu attieksme ir absolūti citādāka, jo mūsu ierakstu kompānija pirmkārt pievēršas solistiem. Kad miksējam skaņu, strādājot pie albuma, mūsu prioritāte ir solists. Tad mēs pievienojam orķestri, lai tas palīdz solistam uzmirdzēt un nevis otrādi. Tādējādi mēs vispirms pārliecināmies, lai ierakstā būtu dzirdama ikviena solista frāzējuma, artikulācijas un izteiksmes nianse. Tas ir mūsu mērķis. Un orķestris ir balss izteiksmības un izteiksmes atbalsts.
