Uz Leona Brieža jubileju tapis jauns dziesmas «Muļķe sirds» ieraksts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Gatavojoties dzejnieka Leona Brieža jubilejas koncertuzvedumam „Atziedi, dvēsele!”, kas, kā iepriekš jau vēstīts, notiks koncertzālē „Rīga” 16. decembrī, tapis jauns Raimonda Paula un Leona Brieža sadarbībā tapušās dziesmas „Muļķe sirds” ieraksts.

Ieraksta aranžējumu veidojis koncertuzveduma muzikālais vadītājs Kristaps Krievkalns, bet iedziedājuši teju visi solisti, kuri 16. decembrī kāps uz koncertzāles „Rīga” skatuves: Aija Andrejeva, Dainis Skutelis, Normunds Rutulis, grupa "Credo", Ginta Krievkalna, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass. Protams, arī Žoržs Siksna, jo tieši viņa sniegumā „Muļķe sirds” 1980. gada „Mikrofona aptaujā” izcīnīja godpilno otro vietu, piekāpjoties vien Imanta Skrastiņa skandētās Paula dziesmas „Kamola tinēja” priekšā.

„Esmu gandarīts, ka dzejnieka jubilejas priekšvakarā izdevies apvienot šodienas izcilākos latviešu popmūzikas spēkus, lai pēc 34 gadiem jaunā spožumā iemirdzētos vairāku paaudžu iemīļotā dziesma, kas jau sen kļuvusi par latviešu estrādes zelta klasiku,” uzsver koncertuzveduma producents Jānis Kļaviņš.

Leona Brieža jubilejas vakarā klausītājus un skatītājus gaidīs senas un jaunas dziesmas, kuras ar Leona Brieža dzeju rakstījis Raimonds Pauls, Ivars Vīgners, Uldis Stabulnieks un Ēriks Ešenvalds.

Lai gan ar Leona Brieža dzeju mūziku rakstījuši neskaitāmi latviešu izklaidējošās un arī akadēmiskās mūzikas komponisti, ciešākā un arī veiksmīgākā sadarbība risinājusies tieši ar maestro Raimondu Paulu. Abu radošā tandēma bilance – vairāk nekā 150 dziesmu.

„Mūsu sadarbība sākās negaidīti un neparasti. Acīmredzot kādā brīdī Raimondam pietrūka cilvēka, kas prastu uzrakstīt tekstus jau gatavām melodijām, kuras savulaik viņam bira viena pakaļ otrai. Mūsu sadarbības laiks nebija pārāk ilgs, vien no 1979. līdz 1985. gadam, kad ik pa nedēļai vai divām dzima jauna dziesma,” atklāj dzejnieks Leons Briedis. „Lai gan pierakstīt vārdus jau gatavai mūzikai nozīmē mazliet salauzt kaut ko sevī un poētiskajos priekšstatos par dzeju kā dzeju, labākās dziesmas uzskatu par skaistu kompromisu. Un zināmā mērā tas ir paradokss, ka mūzika un teksts katrs par sevi ne vienmēr ir izteiksmīgs, bet, skanot kopā, iegūst virsvērtību – un pārvēršas gluži vai par tautas dziesmu! Taču tas notiek reti – iespējams, tikai pārdesmit reižu manā mūžā...”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti