Izcilais čellists Miša Maisks ir patiesi neatkārtojama parādība gan mūzikā, gan savā vizuālajā tēlā, pamanāms arī lidostā ''Rīga'', šorīt ierodoties no Brisesles savā bērnības pilsētā Rīgā. Vai tā bijušajam Dārziņskolas zēnam ir īpaša sajūta?
"Lai arī man katrs koncerts ir svarīgs, tomēr ir vietas, kas ir īpašas, un Rīgā uzstāties ir īpaša bauda. Es atceros, ka šeit kopā mācījāmies ar Gidonu Krēmeru un ar Mihailu Barišņikovu esmu sēdējis vienā solā," stāsta Maiskis.
Šoreiz Dzintaros Miša Maiskis atskaņojumā dzirdēsim franču romantiķa Eduāra Lalo čellkoncertu, bet cik koncertu ir viņa repertuārā?
"Daudz, bet ne pietiekami, jo ir vēl un vēl ko atskaņot," atzīst mūziķis. "Arī Lalo koncertu neesmu sen spēlējis, tas būs kā sava veida pirmatskaņojums. Man publika ir liels iedvesmas avots. Mūzika man ir dzīvs organisms, kurš pastāvīgi mainās un attīstās, arī es pats mainos, tādēļ nekad nekas neatkārtojas."
Jautāts par mākslinieka dzīvi lidmašīnās un viesnīcās, čellists atbild, ka pie tā jāpierod, bet žēl, ka par maz laika var veltīt ģimenei, kurā ir seši bērni, mazākajam tikai 15 mēneši, bet ar vecāko meitu pianisti un dēlu vijolnieku viņam iznāk muzicēt kopā.
"Ar savu čellu man ir īpašas attiecības - septembrī būs 43 gadi kopš esam kopā, un mīlestība joprojām turpinās," atklāj Maiskis. Tas ir Venēcijas meistara Domeniko Montanjana 1720.gadā darinātais instruments.
Jau vēstīts, ka ar izcilo čellistu Mišu Maiski būs iespēja tikties 4.jūnijā plkst. 16 Jūrmalas pilsētas muzejā.
