Berlīnes Simfoniskajā orķestrī kontrabasu spēlējošais prestižu konkursu laureāts Gunārs Upatnieks savas attiecības ar kontrabasu sāka 14 gadu vecumā, pateicoties tēva, arī kontrabasista, ietekmei.
“Instruments ir ļoti cēls un, protams, vislielākais no stīgu instrumentiem un man personīgi ļoti mīļš,” saka Gunārs Upatnieks.
Kamerzāles intīmajā atmosfērā muzikālu performanci – klavieru un kontrabasa tradicionālo saspēli - papildināja aktiera Mārtiņa Meiera ekspresīvais monologs no vācu rakstnieka Patrika Zīskinda viencēliena “Kontrabass”. Atšķirībā no Zīskinda, kurš kontrabasu pielīdzina vienmēr traucējošam un neērtam istabas biedram, Gunāra attiecības ar instrumentu ir savādākas.
“Instrumentam patīk, kad uz viņa spēlē. Jo vairāk viņš skan, jo arī labāk viņš skan. Tāpēc arī cenšos pirms koncerta kārtīgi saspēlēties,” turpina mūziķis.
Koncertā izskanēja Riharda Štrausa, Džovanni Botezīnī, Andra Dzenīša un Reinholda Gillēra skaņdarbi. Īpašu publikas uzmanību un ovācijas izpelnījās komponista Pētera Vaska skaņdarbs.
