Etnovēstis

JAUNI ALBUMI! Uģis Prauliņš par "Jūrd/Saknes/Roots" un Namejs Kalniņš par "Laika gaitā"

Etnovēstis

Namejs Kalniņš 15 gadu vecumā prezentē debijas albumu "Laika gaitā"

Uģis Prauliņš: Nekas jau neizgaist bez pēdām

Uģis Prauliņš par albumu «Jūrd/Saknes/Roots»: Šis projekts bija tik ļoti dēkains…

Tikko klajā nācis īpašs muzikāls vēstījums kompaktdiska formātā – albums "Jūrd/Saknes/Roots", kurā apvienotas Kurzemes un Vidzemes lībiešu, kā arī tām radniecīgu Latvijā dzīvojošo tautu melodijas Uģa Prauliņa, Laimas Jansones un Edgara Beļicka interpretācijās. "Šis projekts bija tik ļoti dēkains," intervijā LR3 "Klasika" raidījumam "Etnovēstis" neslēpj Prauliņš.

Albumā tautas dziesmu apdarēs un oriģinālkompozīcijās eklektiski apvienojas Saulkrastu jauktā kora "Anima" balsis, tautas un pasaules mūzikas elementi.

"Biju ļoti atsaucīgs, ka top kas jauns – kaut kas neizmēģināts līdz galam," par projekta tapšanu stāsta Uģis Prauliņš un atgādina, ka teksti un melodijas Melngaiļa vākumos bijušas atrodamas, taču tās nav bijušas tik populāras, jo pierakstītas somugru valodā.

"Liela daļa mantojuma laika gaitā marginalizējusies, bet man ir svarīgi apzināties to daudzkrāsaino buķeti, no kā esam cēlušies. Gribējās vairāk izcelt šīs dziesmas, lai tās sāktu lietot,” stāsta Prauliņš, kurš cikla tapšanas procesā daudz skatījies pierakstos, taču izmantojis arī to, ko jau pats izrakstījis vēl 80. gados: "Līdz šim nebija lāgā, kur tās lietot."

Darba gaitā ļoti noderējis Julgī Staltes padoms. "Julgī vienmēr būs eksperts – viņa ir no tiem jaunajiem, spēcīgajiem spēkiem, kuri jūt perspektīvu, – viņa attīsta tradīciju patiesā veidā.

Jo viena lieta ir kopt saknes kā pienākumu vai vaļasprieku – adīt cimdus, padziedāt folkloru, bet cita – darīt to tā, lai attīstītu mūsdienīgumu, nestu to visu tālāk mums saprotamā valodā.

Visbiežāk jau melodijas ir vienas un tās pašas, bet cits jautājums, vai tās izdzīvo vai neizdzīvo – to tad izdara tie "pārcēlāji", kas attiecīgā laikmetā saprotamās skaņās un attiecīgā valodā pārnes jēgu.”

"Bija uzstādījums, ka vajadzētu uzrakstīt Vidzemes lībiešu tautas dziesmu ciklu – mani senči no tēva puses ir Gaujas lībieši,” stāsta Uģis Prauliņš, kurš bērnībā dzīvojis Umurgā. "Tuvākais lībiešu vārds bija Salacā. Jo tur ar lībiešiem viss beidzās aptuveni 1859. gadā, kad saskaitīja sešus cilvēkus, kuri runā šādā valodā. Secināju, ka vispār Vidzemes lībiešu tautasdziesma nepastāv! Taču sevī to jūtu. Savādāk nevar būt.

Nekas neizgaist bez pēdām – paliek meloss, mentalitāte, pēdas – dialekts, izloksne. Paliek brālīgas, radniecīgs saites – piemēram, pierobežā.

21. gadsimta cilvēka filozofija ir pētīt daudzveidību, nākt kopā un dalīties – tas ir mūsdienu folkloras uzdevums. Saprotot, ka esam atšķirīgi, cienām citu radītās vērtības, tās novērtējam, bet radām savas. Suitos tas notiek, bet ne visur Latvijā.

Man neizdevās izpētīt visu melosu, bet neizsamisu – no detaļām, kas varēja būt līdzīgas, iznāca "Līvu sasaukšanās". Nebija viegli…

Bet dziesmas ir maģiskas,” stāsta Prauliņš un atklāj, ka ikviena no cikla sešām daļām atspoguļo kādu no dienvidsomugru tautām.

"Tie kontakti bija tuvāk, nekā to spējam iedomāties."

Jaunais albums pieejams mūzikas veikalos "Upe" un tīmekļa vietnē Lauska.lv.

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti