Kultūra

Reformācijai 500: Kā Mārtiņš Luters iespaidoja Bībeles tulkojumus visā Eiropā

Kultūra

Piektdien notiks baleta jauniestudējuma "Dons Žuans" pirmizrāde

Tuvojas grandiozais "Kurzemes gredzens"

Tuvojas grandiozais «Kurzemes gredzens»

Tieši Latvijas novadi ar savām bagātajām tradīcijām ir mūsu tautas barošanas bloks un spēcinošā aka – ir pārliecināts diriģents Sigvards Kļava. No šīs pārliecības izaugusi viņa ideja par grandiozo projektu "Latvijas gredzens", kas ietver četrus atšķirīgus, katram novadam veltītus koncertuzvedumus. Pavasarī jau izskanējis "Latgales gredzens", un nu kārta – "Kurzemes gredzenam", kas pirmizrādi piedzīvos 16.novembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".

Tas iecerēts kā varens dižkoncerts, kura saturiskais kodols balstīts tautasdziesmas "Pūt, vējiņi" fenomenā un kas vienotā veselumā savīs tautas tradīcijas un visaugstākās raudzes profesionālo mūziku.

"Es domāju, ka te ir trāpīts desmitniekā. Tas varenums, kādā veidā to redz režisors, nu, zosāda metas…" tādas ir slaveno „Suitu sievu” vadītājas Ilgas Leimanes emocijas pēc pirmā lielā kopīgā mēģinājuma, visiem dalībniekiem vienkopus sabraucot Rīgā.

"Līdz šim mēs vēl nestādījāmies priekšā, kā tas kopā skan, mēs tikai zinājām, kas un kurā vietā mums katram ir jādzied. Bet šodien, skatoties mēģinājumu un izjūtot to sevī… tur reizēm liekas – ārprāts, tur troksnis liels, tur ir viens ansamblis pret otru un vēl dūdas klāt un vargāni, un kokles, viss kaut kas kopā. Bet tas viss tā pamazām izaug, un man liekas, tas viss ir savienots ļoti meistarīgi. Tiešām zosāda metas."

Kurzemei veltītais lielkoncerts piedzims ar vargāna skaņām, tām pievienosies kokle, tradicionālie tautas dziedājumi, dūdinieki, un tad jau arī mūsu izcilie profesionālie kori, Liepājas simfoniskais orķestris un citi mūziķi, radot ar īstenu kurzemnieku garu piepildītu muzikālu buķeti.

Savu spilgtu krāsu tajā ievīs arī tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas". Tās dalībnieces Janta Meža un Iveta Tāle stāsta, ka "Saucēju" uzdevums ir līdzās suitu burdonam atklāt arī vareno Dienvidkurzemes daudzbalsību.

"Mēs to pārstāvēsim ar Dienvidkurzemes gavilēšanas dziesmām, ar garo saucienu un leiti. Mēs kā grupa jau visu laiku dziedam Kurzemes repertuāru, tas nav tā, ka mēs speciāli esam gatavojušās šim koncertam, un, domājams, varbūt tāpēc arī mūs izvēlēja kā Kurzemes dziesmu dziedātājas," stāsta grupas dalībnieces.

Tradīcijas savīsies ar mūsdienu izcilāko no Kurzemes nākušo komponistu mūziku, skanēs Ērika Ešenvalda pasaules pirmatskaņojums, arī Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča, Pētera Butāna, Raimonda Tigula mūzika. Pianists Vestards Šimkus solo atskaņos savu fantāziju par tautasdziesmas "Pūt, vējiņi" tēmu.

"Es pats, godīgi sakot, vairāk jūtos kā tāds Latvijas gredzens, jo mans tētis ir dzimis Liepājā, bet mammas radi savukārt visi nāk no Rēzeknes apkārtnes, un tad nu šie divi pretpoli – Kurzeme un Latgale manī visu laiku pievelkas un rada baisu spriegumu, variet iedomāties kādu! Taču uzaudzis es esmu Kurzemē, un tur līdz šim vēl aizvien dzīvoju, un tā drusku vairāk tomēr jūtos piederīgs Kurzemei. Tāpēc man ir liels gods piedalīties tieši Kurzemes gredzenā," tā Vestards Šimkus, kurš lielkoncertā solo atskaņos savu apdari tautasdziesmai „Pūt, vējiņi”.

Tieši ap šīs tautasdziesmas garīgo un melodisko telpu arī kopumā vīsies viss lielkoncerta saturs, jo "Pūt, vējiņi" ir fenomens, ko nav iespējams izskaidrot, bet kas latviešus saliedējis cauri gadu simtiem un likteņa pārbaudījumiem.

"Ļoti gribētos, lai šī dziesma, kas sākotnēji radusies kā precību – precēšanas, iekarošanas dziesma, tad kaut kādā brīdī transformējusies par ilgu dziesmu, lai tā mūsu koncertā un arī nākotnē uz priekšu skanētu kā apliecinājuma dziesma," stāsta lielkoncerta režisors Reinis Suhanovs.

"Kurzemes gredzens", īstenots lielkoncertā "Pūt, vējiņi", pirmizrādi piedzīvos 16.novembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". Pēc tam notiks arī izrādes Jelgavas kultūras namā, Latgales "Gorā" un koncertzālē "Cēsis".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt