Jau vēstīts, ka Latvija ir piektā no divdesmit astoņām Eiropas valstīm, kura aicināta izvēlēties dziesmas.
Sadaļā „Latviešu mīlas dziesma” balsotāji šobrīd pirmajā vietā izvirzījuši dziesmu „Viņi dejoja vienu vasaru”, bet "Mīlas dziesmas" ir viena no kopumā sešām sadaļām, kurās katra valsts var izraudzīties dziesmas, vēl ir arī sadaļas - „Bērnu dziesma”, „Dziesma par ticību”, „Tautasdziesma” „Dziesma par dabu un gadalaikiem” un „Dziesma par brīvību un mieru” (attēlos redzami balsojuma starprezultāti, kurus lsm.lv laipni atvēlēja balsojuma rīkotāji).
"Piemēram, "Dziesma par brīvību un mieru". Latvieši ir pilnīgi pārliecināti, un milzīgs pārsvars ir dziesmai "Saule. Pērkons. Daugava"," šī brīža rezultātus raksturo Eiropas dziesmu grāmatas redaktore Latvijā Rūta Kanteruka. "Runājot par tautasdziesmu, šobrīd izskatās, ka "Pūt, vējiņi!" ir tā tautasdziesma, ko latvieši uzskata par zīmīgāko, ar kuru mums jāpārstāv Latvija šajā dziesmu grāmatā."
Ja „Pūt, vējiņi” un „Saule. Pērkons. Daugava” savās kategorijās kā līderes dominē ļoti pārliecinoši, tad, piemēram, sadaļā „Dziesma par dabu” diezgan sīvi par pirmo vietu cīnās dziesmas „Tik un tā” un „Tumša nakte, zaļa zāle”, bet sadaļā "Dziesma par ticību" – „Dzimtā valoda” un „Pie dieviņa gari galdi”, kas šobrīd „Dzimto valodu” nedaudz pārspēj.
Un visbeidzot - sadaļā par latviešu bērnu dziesmu šobrīd otrajā vietā ir „Circenīša Ziemassvētki”, ko nedaudz pārspēj „Aijā žūžū, lāča bērni”.
Balsojums par sešām Latvijas dziesmām, kas iekļausies Eiropas dziesmu grāmatā, notiek no 29.janvāra un turpināsies līdz 29.martam, un to var veikt Eiropas dziesmu grāmatas mājaslapā eu-songbook.org.
Rūta Kanteruka aicina cilvēkus būt atsaucīgiem, jo tādā veidā dziesmu grāmatas sastādītāji iegūs objektīvāku vērtējumu.
"Jo vairāk cilvēki balso, jo vairāk mēs redzam, kādas ir prioritātes," saka Kanteruka.
Ideja par Eiropas Savienības (ES) dziesmu grāmatu radusies pirms 10 gadiem, taču ne Briselē. Eiropas dziesmu grāmatas veidošana ir divu dāņu entuziastu privāta iniciatīva, kurai viņiem izdevies rast atsaucību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ideja ir dalīties ar skaistākajām un zīmīgākajām katras valsts dziesmām, lai iepazītu viens otru tuvāk un bagātinātos.
Rūta Kanteruka šī projekta atbalstā iesaistījusies ar lielu prieku.
"Man tiešām šis projekts liekas vērtīgs. Pirmkārt, koriem, otrkārt, mūzikas skolotājiem un, treškārt, vienkārši dziesmu mīļotājiem," norāda Kanteruka.
Četras valstis jau izraudzījušās katra savas sešas dziesmas Eiropas dziesmu grāmatai, un tās ir Dānija, Austrija, Grieķija un Zviedrija.
Piemēram, salīdzinot, visu četru valstu mīlas dziesmas, var secināt, ka visas tās ir dziļi smeldzīgas, tikai katra ar savu nacionālo raksturu. No Zviedrijas izraudzītā mīlas dziesma Eiropas dziesmu grāmatai Latvijā jau varētu būt atpazīstama, jo savulaik to latviešu valodā bija iedziedājis Austris Grasis, dodot nosaukumu „Cik mirdzoša bij’ šodien jūra” .
Vai Latviju "Mīlas dziesmas" kategorijā pārstāvēs šobrīd pēc balsojuma pirmajā vietā esošā „Viņi dejoja vienu vasaru”, vai tomēr kāda cita dziesma, to uzzināsim pēc 29.marta, kad balsojums par Latvijas dziesmām būs noslēdzies.
Plānots, ka šī gada nogalē būs nobalsojušas visas 28 dalībvalstis un Eiropas dziesmu grāmata ar 168 dziesmām tiks izdota nākamā gada 9.maijā – Eiropas dienā.
