"Tā ir ļoti nopietna pieredze, kādai viņš izgājis cauri, un viņa stāsts būs paliekošs materiāls vēsturei," Latvijas Radio atzīmē grupas dibinātāja Ilze Ceļmillere.
"Viss sākās ar manu bakalaura diplomeksāmenu, 2014. gadā absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju - tas bija projekts "Vārna krāca ozolā" - kara dziesmu koncertuzvedums, no kura četru gadu laikā izaudzis mazliet cits žanrs," stāsta Ceļmillere. Viņa atklāj, ka albuma atvēršana nozīmēs nevis startu grupas koncertiem, bet gan veidos skanīgu noslēgumu.
Tikām Ilzes brālis Toms Ceļmillers, kurš, kā pats smejas, grupā pārstāv vistumšāko pusi, ar visu notiekošo bijis saistīts jau pašā sākumā: "Palīdzēju Ilzei sarīkot diplomdarba projektu, liku video, skaņu un gaismu, bet nopietni iesaistījos brīdī, kad sapratu: mājās stāv ģitāra, un gribas to spēlēt, bet rokgrupā gan vairs ne - šķita, ka tas posms manā dzīvē pagājis. Likās - o, māsas grupā ir interesanti cilvēki, varētu pamēģināt kopā paimprovizēt. Sākumā izklaidējāmies, bet tad nāca piedalīšanās Latvijas Universitātes rīkotajā jauno mūzikas grupu konkursā "Hadrons". Sapratām, ka varētu arī turpmāk koncertēt kopā un veidot jau citus gabalus."
Kaut arī kara dziesmām līdztekus radusies interese arī par citām lietām, tieši kara dziesmas Ilze iepazinusi vispamatīgāk. "Savulaik biju iesaistījusies vēstures rekonstrukcijas biedrībā, un vasaras vakaros tieši kara dziesmas pie ugunskura tika dziedātas visbiežāk. Tas ir ļoti plašs materiāls. Tad grupā domājām - kāpēc tikai karot? Jāpaskatās arī uz citu pusi. Bet, būdama tumšfolka grupa, pārāk priecīgas dziesmas arī nevaram ņemt - tām jābūt rāvīgām," pasmaida Ilze un piebilst: "Jo galu galā - purva rāvas jau ir dabīgas, ne jau tikai visas tumšas!"
"Ja mums, nopietniem vīriem, liktu dziedāt par puķītēm, būtu kā būtu... Un galvenais jau ir nevis tumšums, bet tas, ka varam materiālam pielikt kādu interesantu nokrāsu, skaņu ainavu," māsu papildina brālis.
Vaicāta, vai viegli bijis atrast materiālu par kara dziesmām, mūziķe teic, ka salīdzinoši ļoti viegli. "Ir pat izdota grāmata - "Latviešu kara dziesmas'', un tas bija labs pamatmateriāls, ar ko sākt darbu. Bet mūsu grupas biedrs Andrejs, kurš pēta Ropažu vēsturi un folkloru, izracis tādas fantastiskas ar karu saistītas dziesmas, kas nekur citur nav atrodamas."
Vizītkarte
Grupa “Rāva”, kuras nosaukums apzīmē purva tumšo ūdeni, darbojas "dark traditional" žanrā, kurā latviešu tradicionālās mūzikas materiālam, kas saglabāts tuvu pirmavotam, pievienoti dažādi instrumenti un efekti, piešķirot tam tumšāku nokrāsu.
Grupa uzstājusies uz dažādam skatuvēm, tostarp arī smagā metāla un folkmūzikas festivālā “Kilkim Žaibu 2015” Lietuvā un 2016.gadā festivālā ''Laba Daba'', bet šovasar plāno piedalīties festivālā "Zobens un lemess". Tiesa gan, kā vēsta Ilze Ceļmillere, tas notikšot jau citās noskaņās un mazliet citā sastāvā.
Grupu veido pieci radoši un muzikāli atšķirīgi cilvēki: Eduards Plankājs, Saulkrastu jauktā kora “Anima” skanīgā balss, "Rāvai" piešķir izjustu dziedājumu, iedziļinoties karavīru pārdzīvojumos. Viesturs Āboltiņš, ilggadējs draugu kopas "Trejasmens" dalībnieks, pievieno nosvērtu basa partiju un vienmēr zina, kā vislabāk izstāstīt dziesmas stāstu un dziesmā ielikt savu kara filosofiju. Toms Ceļmillers grupai piešķir vistumšāko nokrāsu, darbojoties ar efektiem un skaņām, ko rada ģitāra, un, veidojot dažādus skaņu fonus, ieved klausītāju citā laikā un telpā. Emīls Zonne, ilggadējs folkoras draugu kopas "Skandinieki" dalībnieks, komponē un labi pārvalda dažādus mūzikas instrumentus, tai skaitā balsi. Savukārt Ilze Ceļmillere, pēc izglītības etnomuzikoloģe, dzied un eksperimentē ar sitaminstrumentiem, kā arī ir grupas aizsācēja un vizuālā tēla radītāja.
