Ja sākam ar visu laiku populārākajām dziesmām par vasaru, tūlīt nāk prātā divas noskaņā un stilistikā pretējas – grupas “Menuets” izpildītā melanholiskā “Viņi dejoja vienu vasaru” un Dzintara Čīčas enerģiskais vasaras hits “Tu esi vasara”.
Dziesma “Viņi dejoja vienu vasaru” ir ar Imanta Kalniņa mūziku un Māra Čaklā vārdiem, sarakstīta Rolanda Kalniņa 1967. gada filmai “Elpojiet dziļi!”. Neskatoties uz filmas aizliegumu, dziesma iemantoja popularitāti un joprojām ir stabila vērtība dažādu izpildītāju koncertprogrammās.
Ar dziesmu “Tu esi vasara” tobrīd vēl tikai 10 gadus vecais Dzintars Čīča bija pirmais Latvijas pārstāvis Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā, kur toreiz ieguva 9. vietu.
Dziesmas viegli prātā paliekošā struktūra un Čīčas sirsnīgais izpildījums atnesa popularitāti gan jaunajam dziedātājam, gan pašai dziesmai, kura ik pa laikam piedzīvo jaunas versija, piemēram, “Tu esi vasarā 2019” grupas “Singapūras satīns” izpildījumā.
Vasara ir cilvēkā
Vasara dziesmās kļūst par prāta un sirds stāvokli, epitetu spilgtam, patīkamam, neatkārtojamam un dažkārt liktenīgam pārdzīvojumam. Piemēram, “Dzeltenie pastnieki” dziesmā “Mana vasara aiziet” dzied par neizbēgamo cilvēka dzīves ciklu. Savukārt Mikus Frišfelds dziesmā “Indiāņu vasara” atgādina par bērnības košajām, bezrūpīgajām vasarām. Grupa “Carnival Youth” dziesmā “Vasara bez internetiem” īsās vasaras ir līdzvērtīgas vieglumam, ko dod iemīlēšanās. Savukārt “Atceries Rīgu vasaras naktīs” klausītāju par galvaspilsētas nakts lokāliem izvadā grupa “Laika suns”, atdodot godu galvaspilsētas mazajiem kultūras centriem.
Vasaras tēmu vēsturiskā un patriotiskā kontekstā atklāj grupas “Jumprava” dziesma “Baiga vasara”, kas bija tituldziesma šāda nosaukuma 2000. gada filmai par mīlestību otrā pasaules kara laikā. “Jumpravas” dziesma ir par patriotismu un pašaizliedzību. Jāpiemin, ka ar nosaukumu “Baiga vasara” ir arī Edvarta Virzas kara priekšnojautās rakstītais mīlestības dzejolis, kas dziesmas veidā atrodams Vitauta Nenišķa un grupas “Staburags” 1990. gada albumā “Erots pret komunismu”. Virzas dzejoli ar Olafa Ehala mūziku Ronalda Kalniņa 1989. gada filmai “Tapers” iedziedājis arī Zigfrīds Muktupāvels.
Zelta klasika un instrumentālais
Idilliskas vasaras sajūtu var saklausīt Jāņa Zābera izpildītajā “Vasara sauc” un grupas “Bet Bet” dziesmā “Vasara nebeigsies nekad”. Savukārt Noras Bumbieres izpildītā “Atvadas vasarai” liek aizdomāties par to, ka ļoti iespējams rudens ir latviešu iecienītākais gadalaiks. Arī Bumbieres un Lapčenoka duets “Savāda vasara” stāsta par vasaras atblāzmu, kas jau šķiet neticama un savāda, kā izplēnējoša mīlestība. Vasaras tēmai instrumentālos skaņdarbus veltījuši Gunārs Rozenbergs, Jānis Bērziņš un Andris Buiķis.
Protams, Latvijas popmūzikā ir arī pietiekami daudz vasarīgo dziesmu, kurās nav pieminēts vārds vasara un kas atbilst pasaulē ierastajam standartam, klausītājus priecē ar vasaras hitam raksturīgo vieglumu un bezrūpību. Atlasot dziesmas pēc atslēgas vārda “vasara”, dzirdam, ka šim triju mēnešu ilgajam siltuma periodam mūziķi un dziesmu tekstu autori pieiet ar lielu vērību. Vasara ir kā kulminācija gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo mēs nezinām, varbūt nākamā vasara būs lietaina un neatšķirsies no rudens.
