Vaicāts, kurā brīdī pats no mācekļa pārtapis par meistaru, Porietis prāto, ka meistars – tas esot tikai vārds: "Visu mūžu jābūt māceklim un tikai paralēli meistaram, jo vēl joprojām mācies un iegūsti ko jaunu. Manai pasniedzējai vēl tagad ir jaunas idejas, kā iemācīt, pastāstīt. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet – tu visu laiku attīsties. Tiklīdz sēdi uz vietas, sākas stagnācija un lejupslīde lielākā vai mazākā grāvī."
Trompešu glābējs
Pirms pāris gadiem Porietis, kurš tobrīd bija atgriezies no studijām Amerikā, tika nodēvēts par trompešu jomas glābēju.
"Jā, jā, velku no ūdens ārā ar glābšanas vestēm, ha-ha!" sirsnīgi smejas mūziķis.
"Ja nopietni, to rādīs laiks – cerams, ka arī šis koncerts kaut ko parādīs, bet tas noteikti ir process, kas aizņem daudz laika, nekas nenotiek uzreiz.”
Kāda aina kopumā valda trompešu pasaulē – vai patiesi pienācis triumfa brīdis? "Angļu valodā ir termins "check point". Tā ka drīzāk ir tāds starpposms.
Ir prieks par to, kas ir, un ir jābūt priekam par to, kas ir, citādi nevar uz priekšu iet.
Kopš 2013. gada rudens esmu atpakaļ Mūzikas akadēmijā, un varu teikt, ka
tas ir process – ielīst katra dvēselē un saprast, uz kuru pusi vilkt, mudināt, lai mēģinātu aizsniegt zvaigznes.
Diemžēl trompešu vēl aizvien nepietiek – kādā posmā uz papīra izskatās, ka ir, bet tad, kad visiem orķestriem vienlaicīgi ir programmas, kadrus vajag. Mācāmies trompeti, Latvija!”
Nesalīdzināt ar svarcelšanu!
Vai trompete ir vīrišķīgs vai sieviešķīgs instruments? "Kaut kādā veidā mūsu platuma grādos vēl aizvien valda tāds uzskats, jā.
Tiklīdz flauta, tā daiļais dzimums, kā ‘bleķi’ – tā puiši pie šprices.
Kad studēju Amerikā, pārsvarā tieši meitenes spēlēja mežragu. Bija arī tubistes, trombonistes. Tas taču nav saistīts ar spēku! Metālpūšamos nevajag salīdzināt ar svarcelšanu! Vienkārši vajag skatīties, kas pašam patīk.”
3. februāra koncertā kopā ar savu pedagogu uzstāsies viņa studenti – JVLMA maģistrants Jānis Ivuškāns (arī Liepājas Simfoniskā orķestra trompešu grupas koncertmeistara vietnieks, Melngaiļskolas bigbenda vadītājs), Havalda Balāžs (JVLMA maģistrants no Ungārijas) un bakalaura programmas studenti Matīss Smiltiņš, Klāvs Borozdins un Jānis Frīdenfelds. "Tie nebūt nav visi mani studenti – ja būtu visi, būtu ļoti gari," stāsta Porietis.
Koncerta dalībnieku virtuozitāti varēsim novērtēt trīs baroka laika pērlēs – Georga Fīlipa Tēlemaņa Sonātē, Jāņa Kristītāja Jirži Nerudas Trompetes koncerta I daļā un Antonio Vivaldi Koncertā divām trompetēm – skaņdarbos, bez kuru apguves neviens Jāņa Porieša students nevar iziet meistarības apmācību. Līdzīgi kā ar “zelta” repertuāru, bez Aleksandra Arutjunjana mūzikas valodas apguves Porieša klasē par īsteni labu trompetistu nevar kļūt neviens. Šoreiz klausītājiem gan netiks piedāvāts populārais Koncerts, bet sapņainā un melanholiskā "Elēģija" gan.
Dziļākajā būtībā tā būs kamermūzikas programma – šis koncerts ir viens no retajām un vērtīgākajām iespējām trompetistiem saspēlēties ar stīgu orķestri, turklāt no svara ir tas, ka pats diriģents Guntis Kuzma ir klarnetists.
"Pūtēji jau sazinās savā valodā," teic Jānis Porietis.
Sāncenši vai kolēģi?
Vaicāts par abu attiecībām Latvijas Mūzikas akadēmijas klasē un gaiteņos, Klāvs Borozdins neslēpj: "Savā veidā esam kolēģi, iespējams – varbūt pat sāncenši, to jau nekad nevar zināt. Stundā tās noteikti ir vairāk meistara un mācekļa attiecības.” Arī viņš pats jau pievērsies pedagoģijai un aktīvi muzicē dažādos ansambļos.
"Konkurence…
Nu, pāri plecam skatos visu laiku. Konkurence ir laba lieta!
Bet mans uzdevums – iemācīt jauniešiem trompeti tā, lai viņi būtu spējīgi konkurēt globālajā tirgū," uzsver Porietis. "Šodien vairs robežu nav. Tāpēc tas ir īpaši svarīgi – būt spējīgiem konkurēt arī ārpus Latvijas. Ir cilvēki, kuriem vajadzīga dzimtene, un tas ir ļoti labi, tādi mums vajadzīgi! Bet, ja ir iespēja ārpusē strādāt – tas ir ļoti labi, nevajag noraidīt. Vienmēr ir svarīgi pateikt "jā" un tad domāt, kā to izdarīsi. Tas tevi piespiež to paveikt un iemācīties ko jaunu. Ja vienmēr esi diskomfortā, tas nozīmē, ka viss ir pareizi!"
"Tas noteikti motivē – bez tā jau nekā. Ir smagās stundas, kad jūties zemāks par zāli, bet ir veselīgi pārrunāt tās lietas," saka Klāvs.
Visbeidzot, jautāts, vai pašam nav doma kļūt par diriģentu, Jānis Porietis jau atkal atbild ar humoru:
"Tas būs tikai loģisks turpinājums – visi trompetisti diriģē, uz to jāiet! Vēl tikai uzkrāšu pieredzi kā orķestra mūziķis, izglābsim trompetes, un tad kā nobriedis diriģents sākšu diriģēt!"
