Savam tēlam katra no Maijām meklē atšķirīgo.
"Man bija vairāk jādomā, kā būt tiešai, reālistiskai. Tas bija mans grūtākais uzdevums, nebūt pārāk liriskai, pārāk maigai," saka Marlēna Keine.
"Es esmu ļoti dramatiska. Man patīk dramatizēt. Man bija jāsavāc spēki, lai es tik daudz nespiestu no sevis ārā, lai atstātu kaut ko arī citām izrādēm," stāsta Laura Teivāne.
Savukārt Jūlijja Vasiļjeva norāda, ka esot reāla un praktiska, tāpēc kļūšana par leģendu viņai ir izaicinājums.
Stāsts par Turaidas 1620. gada notikumiem laika gaitā pārtapis dzīvā leģendā, kuras izklāsts mēdz būt atšķirīgs detaļās, bet Maijas mīlestības stāsts paliek. Tiek gatavotas dārznieka laulības ar pils rakstveža Greifa audžumeitu Maiju, kuru iemīlējis ne tikai viņas saderinātais Viktors, bet arī kaislīgais Ādams Jakubovskis. Lai saglabātu solīto uzticību līgavainim, Maija pieņem patiesi drosmīgu lēmumu.
Teivāne atzīst, ka viņai saspēle ar visiem Jakubovska lomas atveidotājiem bijusi viegla.
"Katram ir sava stiprā puse. Katram ir savs, uz ko viņš spēlē un kā viņš pieiet savai partnerei," atklāj Teivāne. "Es neteiktu, ka man nesaskanētu ar kādu no viņiem."
Tam piekrīt arī Jūlija Vasiļjeva. "Tu tik ļoti tici, ka viņu mīli, ka tas tiešām notiek. Kad jāiet un jāskūpsta Jakubovskis, tad jautājumu nav - es viņu mīlu un skūpstu," smej Vasiļjeva.
Kā stāsta Teivāne, Maijas lomu atveidotājas daudz diskutējušas par mizanscēnām, par muzikālo materiālu un savām lomām.
Izrādes muzikālais vadītājs un diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš, režisore - Ināra Slucka, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis.
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 28.septembrī, Latvijas Nacionālajā operā uz skatuves atkal no jauna atdzīvosies skaistā un smeldzīgā leģenda par Turaidas Rozi. To komponējis Zigmars Liepiņš, bet libretu sarakstījis Kaspars Dimiters.
Iestudējumu tiešraidē varēs skatīties Latgales vēstniecības “Gors” Mazajā zālē. Nākamās “Turaidas Rozes” izrādes skatāmas 29. un 30. septembrī, 22. oktobrī un 17. decembrī.
