Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Japāņu dzejnieces Mari Konno aizrautība ar sniegu Latvijā. Iznācis tanku krājums "Sniegs"

Kultūras rondo

Dīvāna kinozāle: Filmas iesaka Maija Gundare un Matīss Gricmanis

Aizvadītais gads mūzikā: vērtē Kristīne Circene, Gunda Miķelsone un Jānis Petraškevičs

Tiešsaistes koncerti ļauj netraucēti ieiet mūzikas pasaulē. Klausītāji vērtē aizvadīto gadu mūzikā

"Esmu mājās klausīšanās entuziasts, tas ļauj pilnībā ieiet mūzikas pasaulē,” – arī šāda atziņa izskan ekspertu spriedumos par attālinātajiem koncertiem. Par to, ka šis gads bijis īpašs, liecina arī Lielās mūzikas balvas (LMB) jaunā kategorija "Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos”. Savos iespaidos par aizvadīto sezonu Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” dalās Rīgas Doma kora skolas vokālā pedagoģe Kristīne Circene, mūzikas aprakstniece, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pedagoģe Gunda Miķelsone un komponists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks Jānis Petraškevičs.

Mans favorīts

Kurš no nominētajiem mūzikas notikumiem atstājis spēcīgāko iespaidu?

Kristīne Circene: Visspilgtākais iespaids būtu bijusi iespēja Jūrmalas festivālu piedzīvot dzīvajā – ar vēsmu, kas pūš no sāniem, ar kaijām, kas kliedz un ar svinīgo atmosfēru, kas tur valda. Šo notikumu esmu piedzīvojusi vien fragmentāri, ierakstos. Katrā ziņā ļoti spilgti uzrunāja Kristīnes Balanas sniegums ar Maksa Bruha Pirmo vijoļkoncertu. Tas bija pavisam cits Bruhs – ne tikai putekļi notraukti, bet pat pilnīgi jauni ietērpts. Īpašs bija arī Aleksandra Antoņenko un Reiņa Zariņa drosmīgais uzstādījums ar Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa mūziku Jūrmalas festivāla noslēguma koncertā. Vien ierakstā atmosfēru, protams, nevarēja ķert līdzi. Līdzīgas sajūtas arī par koncertu Mazajā Mežotnes pilī.

Tā kā daudz ko nevarēju baudīt dzīvajā, priekšplānā izvirzījās “Gada jaundarbi”.

Uģa Prauliņa darba pirmatskaņojumu dzirdēju radio. Tāpat arī Pētera Vaska Sesto stīgu kvartetu, kas atkal bija kas pavisam jauns, pēdējā daļā vēl ar atsauci uz Bēthovenu. Bet pirmajā vietā man būs Artura Maskata darba “Vasaras sapņi” pirmatskaņojums ar Hugo Tičati (vijole, atskaņojuma vadītājs) u.c. 

Jānis Petraškevičs: Manā gadījumā tas varētu būt stīgu kvarteta “Artemis” koncerts, kurā skanēja Pētera Vaska Sestais stīgu kvartets. Mani jau bērnībā ļoti spilgti uzrunāja Pētera Vaska darbi. Šis jaundarbs man šķita ārkārtīgi spilgts, tāpat arī vēlos izcelt  “Artemis” interpretāciju – to, cik intriģējoši un saistoši viņi atskaņoja šo darbu. 

Gunda Miķelsone: Visspēcīgākais iespaids ir radies tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tas ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts (LNSO) “Mālera Piektā un RIX”, kas norisinājās tieši dienā, kad valstī izsludināja ārkārtējo situāciju. Koncerts ļoti spēcīgi spēja iedzīvināt sajūtas par nezināmo. Pirms tā arī bija Oresta Silabrieža un Dāvja Sīmaņa pirmskoncerta sarunas, kurās arī tika pieminēta šī neziņa. Un tad pirmo reizi mūziķi uz skatuves kāpa klusumā.

Šo iespaidu citi koncerti vairs nevarēs atkārtot. 

Mani ļoti iepriecina tas, kas notiek koncertzālē “Latvija”. Ja pareizi atceros, no Ventspils notikumiem nominēts ir tikai viens. Arī ārzemju mūziķi, kas viesojas Ventspilī, ir sagādājuši man lielu prieku. 

Mans gada mūziķis 

Kuru no individuālajiem sniegumiem vēlaties izcelt šajā gadā?

Kristīne Circene: Man ir divi mīļākie – gan Agnese Egliņa, gan Reinis Zariņš. Raimonds Pauls un Ainārs Rubiķis – viņi jau paši par sevi ir vērtība, bet tie divi pianisti – Agnese Egliņa un Reinis Zariņš – man ir ļoti dārgi un svarīgi.

Tomēr es gribētu izcelt arī jauno mākslinieku Daniilu Bulajevu. Es viņam sekoju kopš laika, kad viņš, šķiet, 11 gadu vecumā Rundāles pilī spēlēja Vivaldi. Ne vienmēr visi brīnumbērni kļūst par tāda paša līmeņa lieliem māksliniekiem, bet Daniilam savos 16 gados tas jau ir izdevies – viņš ir tehniski spožs un muzikāli pārliecinošs mākslinieks, kuram jau iezīmējas spēcīga personība. Mums jaunajiem māksliniekiem ir jāparāda, cik viņi mums ir svarīgi. Par Daniilu nav šaubu, ka viņš tūlīt izpletīs spārnus un laidīs pasaulē, bet mums jādod viņam līdzi tā dāvaniņa, ka tu esi mūsējais. 

Gunda Miķelsone: Es vienmēr aktīvi sekoju līdzi pianistes Agneses Egliņas gaitām. Viņas dzirkstošā personība, tehniskā virtuozitāte un vēlme izzināt skaņdarbu līdz sīkākajai detaļai tiešām iedvesmo. No pēdējā gada atmiņā palikuši ne tikai ieraksti, piemēram, Tālivalža Ķeniņa koncertu ieskaņojumi, bet arī citi notikumi – koncerti visdažādākajos stilos, piemēram, Džordža Gēršvina "Rapsodija blūza stilā", arī viņas māju ieraksti. 

Liels prieks arī par džeza dziedātāju Beāti Zviedri, kā arī par to, ka džeza aina LMB vispār tiek pamanīta un izcelta.

Es ceru, ka Beāte arī uzvarēs un džeza ainu varēs vairāk celt saulītē. 

Mani novērojumi 

Vai esat pamanījis kādu tendenci mūzikas dzīvē šī gada balvas kontekstā?

Gunda Miķelsone: Pirmā tendence, visvieglāk pamanāmā, ir jaunā LMB kategorija “Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos”. Otra tendence – to notikumu nav bijis tik daudz, attiecīgi teju visi arī izvēlēti.

Par lielāko daļu nominantu es to noteikti nevaru teikt, bet ir kādi divi, varbūt trīs vārdi/nominanti, kas nedaudz radīja neizpratni.

Iespējams, ka ja pagājušā gada koncertdzīve būtu bijusi dzīvīgāka, starp nominantiem varētu būt pavisam citi vārdi.    

 Jānis Petraškevičs: Es esmu mājās klausīšanās entuziasts. Man patīk tā sajūta, ka es varu pilnībā ieiet mūzikas pasaulē un nekādi ārpus esošie apstākļi mani nevar izsist no tās ārā. Līdz šim tas biežāk izpaudies tajā, ka man ārkārtīgi patīk klausīties ierakstus, tad tagad – ar tiešsaistes notikumiem – es varu pieredzēt arī to spontanitātes un vienreizības momentu, kas piemīt tieši koncertiem. Es personīgi izbaudīju šos tiešsaistes pasākumus, pieņemot to, ka tā nav vienādības zīme ar “īstu” koncertu, kur tu reāli esi telpā ar māksliniekiem un citiem klausītājiem. 

Kristīne Circene: Pagājušā gada laikā mēs arī tiešsaistes koncertos sākām sajust enerģiju un pat citas lietas, ko dažreiz klātienē nesajūtam. Elīna Garanča ir labs piemērs. Viņa – smalka, sievišķīga blondīne uznāk uz skatuves un dzied ar tādu balsi, ko kāds “YouTube” klausītājs bija raksturojis kā skarbu, saldeni rūgtu. Un ja mēs pēkšņi viņu neredzam, bet tikai dzirdam? Tad izvērtē pavisam citādi, kā tad, ja vizuālais ir klāt. 

Ārpus borta

Vai vēlaties izcelt kādu mūzikas notikumu, kas nav nominēts LMB? 

Jānis Petraškevičs: Pagājušā gadā, tajā periodā, kad koncertus vēl varēja apmeklēt klātienē, man palaimējās aiziet uz LNSO kontrabasu grupas koncertu. Galvenais iemesls, kāpēc šis koncerts man iespiedās spilgtā atmiņā, ir divi jaundarbi – Gundegas Šmites opuss un Dimitra Maronida opuss. Tie bija izteikti atšķirīgi, tomēr tos vienoja meklējumu gars, ļoti interesanta muzikālā valoda. No mana skatupunkta šis arī koncerts, kas varētu iekļauties nomināciju sarakstā.  

Gunda Miķelsone: Es ļoti priecājos par pagājušā gada sākumā notikušo Vinetas Sareikas koncertu Lielajā Ģildē, kur viņa atskaņoja Fēliksa Mendelszona Vijolkoncertu reminorā. Varbūt tā pārējā programma nevilka līdz LMB nominantu sarakstam. Pārlūkojot citus koncertus, liekas, ka nebija jau vairāk, ko ievietot. 

Kristīne Circene: Pateicoties situācijai, daudzi Latvijas mākslinieki bija šeit un arī ārzemnieki uz šejieni labprāt brauca, jo te bija iespēja uzstāties.

Mēs bijām ļoti aplaimoti. Iespējams, ka daļa mākslinieku, notikumu būtu saņēmuši nominācijais, ja nebūtu šī “zvaigžņu biruma”. 

KONTEKSTS

"Lielās mūzikas balvas 2020" ceremonija gaidāma sestdien, 13. martā, – no pulksten 21.05 tai tiešraidē varēs sekot līdzi LTV1, LSM.lv un Latvijas Radio 3 “Klasika”. 

''Lielās mūzikas balvas 2020'' nominanti:

Par izcilu sniegumu gada garumā

  • Pianiste Agnese Egliņa
  • Pianists un komponists Raimonds Pauls
  • Diriģents Ainārs Rubiķis
  • Pianists Reinis Zariņš

Par izcilu darbu ansamblī

  • Čelliste Māra Botmane
  • Trompetists Jānis Porietis
  • Vibrofonists Andrejs Puškarevs

Par izcilu interpretāciju

  • Pianists Georgijs Osokins – Friderika Šopēna Otrais klavierkoncerts 8. februārī Dzintaru koncertzālē (kopā ar kamerorķestri “Kremerata Baltica”)
  • Dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš – Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzika “Jūrmalas festivāla” noslēguma koncertā 4. augustā Dzintaru koncertzālē
  • Vijolniece Magdalēna Geka un pianists Georgs Kjurdians – latviešu komponistu mūzika koncertā “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne” 9. augustā Mazajā Mežotnes pilī

Gada jaundarbs

  • Arturs Maskats “Vasaras sapņi”, pirmatskaņojums 13. septembrī Dzintaru koncertzālē – Lusiana Mančīni (mecosoprāns), Hugo Tičati (vijole, atskaņojuma vadītājs) un kamerorķestris “Kremerata Baltica”
  • Uģis Prauliņš “Mesa un interlūdijas L’homme armè”, pirmatskaņojums 20. decembrī Latvijas Radio 1. studijā – vokālā grupa “Ars Antiqua Riga”, Kaspars Majors un Vairis Nartišs (sakbuts), Jānis Pelše (ērģeles), Uģis Prauliņš (taustiņinstrumenti)
  • Pēteris Vasks Sestais stīgu kvartets, pirmatskaņojums 3. oktobrī Dzintaru koncertzālē – stīgu kvartets “Artemis”

Gada jaunais mākslinieks

  • Vijolnieks Daniils Bulajevs
  • Diriģents Aivis Greters
  • Dziedātāja Beāte Zviedre

Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos

  • Koncerts “Mālera Piektā un RIX” 13. martā Lielajā ģildē (rīkotājs – LNSO)
  • Koncerts-performance “Viens” 24. jūlijā koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”)
  • Muzikāli performatīvs piedzīvojums “Kamēr… upē” 25. jūlijā Gaujas krastā (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls)

Gada koncerts

  • “Jūrmalas festivāla” koncerts “Veltījums Marisam Jansonam” 29. jūlijā Dzintaru koncertzālē – Kristīne Balanas, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga (rīkotājs – “Dzintaru koncertzāle”)
  • Dziedātājas Elīnas Garančas un pianista Malkolma Martino koncerts 10. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” (rīkotājs – “Lielais Dzintars”)
  • Festivāla “ORGANismi” koncerts “Iveta Apkalna, Raimonds Pauls un LNSO” 24. oktobrī Latgales vēstniecībā “Gors” – Iveta Apkalna, Raimonds Pauls, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Jānis Stafeckis (rīkotājs – Latgales vēstniecība “Gors”)
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt