Lielā mūzikas balva

Gada jaunais mākslinieks – Saksofonists Aigars Raumanis

Lielā mūzikas balva

TIEŠRAIDE! Lielā Mūzikas balva 2020

Lielā Mūzikas balva 2019

Aizvadīta Lielās mūzikas balvas ceremonija. Laurus plūc Apkalna, Raumanis, Nacionālais simfoniskais orķestris

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

"Lielās mūzikas balvas 2019" pasniegšanas ceremonija notika 25. februārī Latvijas Nacionālajā operā. Lielās mūzikas balvas ieguvējus paziņoja astoņās kategorijās, par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā godinot komponisti Maiju Einfeldi un komponistu Paulu Dambi.

ĪSUMĀ:

  • Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā godināja komponisti Maiju Einfeldi un komponistu Paulu Dambi.
  • Balvu kategorijā “Gada jaundarbs” saņēma komponiste Gundega Šmite par darbu “Rītausmas dieve Ēosa”.
  • Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī saņēma ērģelnieks Aigars Reinis.
  • Portāla “Delfi” lasītāju balsojumā uzvarēja un balvu ieguva dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine.
  • Par “Gada uzvedumu” žūrija šogad atzinusi Imanta Kalniņa operas iestudējumu “Spēlēju dancoju” Latvijas Nacionālajā operā.
  • Balvu kategorijā “Gada koncerts” saņēma ērģelniece Iveta Apkalna par solokoncertu Ventspils koncertzālē “Latvija”.
  • Balvu par izcilu sniegumu gada garumā saņēma Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
  • Balvu par izcilu interpretāciju saņēma diriģents Ainārs Rubiķis par kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Artura Onegēra Trešās jeb “Liturģiskās” simfonijas atskaņojumu.
  • Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” saņēma saksofonists Aigars Raumanis.

Sadalītas Lielās mūzikas balvas. Latvijas Radio apskats un sarunas ar laureātiem
00:00 / 09:19
Lejuplādēt

Ceremoniju vadīja LTV ētera personība Kristīne Komarovska un diriģents Ints Teterovskis, aizkulisēs ar nominantiem un ceremonijas dalībniekiem sarunājās žurnālists Andrejs Volmārs. Savukārt balvas laureātiem pasniedza personības, kas paši saņēmuši balvas dažādās mākslas jomās.

“Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis LTV raidījumā “Rīta Panorāma” 25. februāra rītā pastāstīja, ka atbildi uz pašu būtiskāko vakara jautājumu – kas saņems Lielās mūzikas balvas – žūrija lēmusi vien dažas stundas pirms ceremonijas.

Lielās mūzikas balvas laureāti

Pirmos svinīgajā ceremonijā godināja komponistus Paulu Dambi un Maiju Einfeldi. Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā izpildīja Maijas Einfeldes skaņdarbu “Vakara impresijas” ar Raiņa vārdiem, kā arī mūziku no Paula Dambja cikla “Jūras dziesmas”.

Balvas par mūža ieguldījumu pasniedza Valsts prezidents Egils Levits, kurš savā runā atzīmēja, ka ir kāds parāds, kas Latvijas valstij jāatmaksā saviem mūziķiem – akustiskā koncertzāle. Prezidents uzsvēra, ka koncertzāles būvniecības projekts ir atkal iekustējies, un izteica cerību – nākamgad Lielās mūzikas balvas ceremonijā varēs teikt, ka koncertzāle ir “sākusi tapt”.

Maija Einfelde, saņemot balvu, atzīmēja, ka šo godu viņai sagādājuši Latvijas izcilie mūziķi, jo tādu koru un kamermūziķu kā Latvijā nav nekur citur.

Pauls Dambis savā runā atklāja, ka galvenokārt grib izteikt pateicību saviem klausītājiem, jo bez viņiem citādi droši vien “slaucītu ielu”.

Gada jaundarbs

Komponists Uģis Prauliņš pasniedza balvu kategorijā “Gada jaundarbs”. To saņēma komponiste Gundega Šmite par darbu “Rītausmas dieve Ēosa”, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 20. septembrī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas izpildījumā.

 Nominanti:

  • Andris Dzenītis, “Leaves leaving Leipzig” vijolei un stīginstrumentu orķestrim, pirmatskaņojums 7. septembrī Dzintaru koncertzālē – Gidons Krēmers, “Kremerata Baltica” un diriģents Fuads Ibrahimovs
  • Santa Ratniece, “Pļavas”, pirmatskaņojums 18. novembrī VEF Kultūras pilī - orķestris “Rīga” un diriģents Valdis Butāns
  • Gundega Šmite, “Rītausmas dieve Ēosa”, pirmatskaņojums 20. septembrī Lielajā ģildē – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga

Balva par izcilu darbu ansamblī

Mūziķis Renārs Kaupers balvu par izcilu darbu ansamblī pasniedza ērģelniekam Aigaram Reinim, kurš pērn kļuva par Rīgas Doma titulāro jeb galveno ērģelnieku, vienlaicīgi pildot gan katedrāles mūzikas direktora, gan ērģelnieka funkcijas. Viņš muzicējis ar kori “Latvija” un Latvijas Radio kori, ar koriem “Ave Sol” un “Tēvzeme”, ar orķestri “Sinfonia concertante” un daudziem kamermūziķiem.

Nominanti:

Klausītāju balva

Portāla “Delfi” lasītāju balsojuma uzvarētāju paziņoja un balvu pasniedza dziedātājs Daumants Kalniņš. Sabiedrības balsojumā uzvarējusi dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine, kura Lielajai mūzikas balvai nominēta kategorijā "Gada jaunais mākslinieks".

Gada uzvedums

Par “Gada uzvedumu” žūrija šogad atzinusi Imanta Kalniņa operas iestudējumu “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā. Pēc Raiņa lugas motīviem radītā opera diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un režisores Lauras Grozas-Ķiberes interpretācijā pirmizrādi piedzīvoja 26. septembrī. Balvu laureātiem pasniedza arhitekts Austris Mailītis.

Nominanti:

  • Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vensāns Busārs (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB))
  • Leonarda Bernsteina mūzikls “Vestsaidas stāsts” Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls)
  • Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere (rīkotājs – LNOB)

Gada koncerts

Balvu kategorijā “Gada koncerts” pasniedza filozofs, dzejnieks un rakstnieks Ilmārs Šlāpins. To saņēma ērģelniece Iveta Apkalna par solokoncertu 27. jūlijā, ar kuru tika atklātas jaunās Ventspils koncertzāles “Latvija” ērģeles.

Nominanti:

  • Koncerts “Dialogs ar Mocartu” 18. janvārī Lielajā ģildē – soliste Irina Zaharenkova, Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Olari Eltss (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)
  • Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts 27. jūlijā Ventspils koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”)
  • Klavieru kvarteta “Quadra” koncerts “Ķeniņš un Quadra” 30. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā (rīkotājs – Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”)

Balva par izcilu sniegumu gada garumā

Kinorežisore un radošā direktore Una Rozenbauma Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim pasniedza balvu par izcilu sniegumu gada garumā.

Orķestris pagājušajā sezonā sadarbojies ar dažādiem diriģentiem: Vladimiru Fedosejevu, Tadeušu Voicehovski, Modestu Pitrenu, Vasiliju Sinaiski, Fuadu Ibrahimovu, Lio Kuokmanu, Aināru Rubiķi, Gunti Kuzmu, Jāni Liepiņu un, protams, orķestra māksliniecisko vadītāju Andri Pogu. Orķestris atskaņojis 2019. gada jubilāru – Tālivalža Ķeniņa, Alberta Jēruma simfoniskos opusus, bijis jaundarbu pasūtinātājs latviešu komponistiem Jurim Karlsonam, Lindai Leimanei, Andrim Dzenītim, Gundegai Šmitei.

Nominanti:

Balva par izcilu interpretāciju

Aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa pasniedza balvu par izcilu interpretāciju. To par Artura Onegēra Trešās jeb “Liturģiskās” simfonijas atskaņojumu 15. martā Lielajā ģildē saņēma diriģents Ainārs Rubiķis, kurš darbu izpildīja kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

Nominanti:

Gada jaunais mākslinieks

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pasniedza vakara pēdējo balvu – kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. To saņēma saksofonists Aigars Raumanis. Gados jaunais mākslinieks jau plūcis laurus vairākos vietēja un arī starptautiska mēroga atskaņotājmākslas konkursos, uzstājies gan Latvijā, gan daudzviet citur Eiropā. Raumanis aktīvi koncertē ar saksofonu kvartetu “Atomos”, “Baltijas Jūras saksofonu kvartetu” un “Trio Tresensus”. Viņš ir muzicējis vadošo Latvijas orķestru sastāvos, saspēlējies ar “Sinfonietta Rīga”, Lietuvas Nacionālo filharmonijas kamerorķestri un NBS putēju orķestri.

Savā runā Nauris Puntulis atzina, ka zinājis, - ceremonijā no skatuves bieži izskanēs komentāri par Rīgas akustisko koncertzāli. Tāpēc viņš norādīja, ka ir gandarīts, ka šobrīd strādā komandā – valdībā –, kas pieņēmusi lēmumu būvēt koncertzāli Rīgā, pieņēmusi lēmumu par tās finansēšanas modeli, un uzsvēra savu ticību, ka komanda spēs pieņemt arī pārdomātus tālākos lēmumus. Puntulis atzīmēja –

viņš ir pārliecināts, ka kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” nominētie mūziķi nākotnē saņems balvas uz jaunās koncertzāles skatuves, un “tās nebūs balvas par mūža ieguldījumu”.

Nominanti:

Par Lielo mūzikas balvu

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

LMB 2019 žūrijas locekļi: žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, komponists, JVLMA asociētais profesors – Andris Vecumnieks; diriģents, mūzikas pedagogs – Jānis Erenštreits; muzikoloģe – Ināra Jakubone; muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja – Ieva Rozenbaha; muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja – Ieva Rozentāle; muzikoloģe, izdevniecības “Musica Baltica” direktore – Solvita Sējāne; muzikologs, žurnālists, publicists – Armands Znotiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti