“The Tiger Lillies” radies Londonā, bet savu pirmo koncertu astoņdesmito gadu beigās raibai prostitūtu auditorijai sniedza Prāgā. Kopš tā laika, sadarbojoties ar visdažādākajiem mūziķiem, sākot ar grupu “Ļeņingrad” un beidzot ar “Kronos Quartet”, izdoti vairāk nekā 40 albumi. Pateicoties dziesmu vārdu tematikai, jau 30 gadus “The Tiger Lillies” mēdz dēvēt par verbālās netiklības kolekcionāriem.
“Es nedomāju, ka netiklības ir vairāk. Es domāju, ka tās sasaucas vairāk vienā vai otrā pasaules vietā. Dažreiz ir ļoti daudz netiklību vienā pasaules punktā, tad tā dodas tālāk. Liekas, ka par netiklību vairāk tiek reportēts, par to vairāk tiek runāts. Agrāk tā norisinājās aiz slēgtām durvīm. Cilvēki devās uz Soho uz tumšiem veikaliņiem, lai iegādātos ko netiklu, bet tagad netiklība ir visur,” uzskata “Tiger Lillies” mūziķis Mārtins Žaks.
Rīgā grupa viesojas jau ceturto reizi. Šoreiz koncerts veltīts jaunākā albuma “ The Devil’s Fairground” kompozīcijām. Līdzīgi kā grupas pirmais albums, tas arī ierakstīts Prāgā, sadarbojoties ar laikmetīgo Berga orķestri.
“Jā, mēs gatavojām īpašas aranžijas dziesmām un dažas dienas strādājām kopā Prāgā ar Berga orķestri, un nospēlējām divus koncertšovus, un tos arī ierakstījām, kas arī ir mūsu albums,” atklāja Mārtins Žaks. “Tā ir Prāga 90. gados – es domāju, ka tas bija velna spēles laukums. Prāgā valdīja hedonisms. Daudzi cilvēki lietoja narkotikas un tādas lietas.”
VEF Kultūras pils pārpildītajā zālē sanākušos vienoja teju sataustāma melnā humora izjūta un nepārprotama sajūsma par ironisko pasaules uztveri.
“Vecie, labie! Viņi nepaliek sliktāki! Viņi kļūst arvien rafinētāki! Un viņiem piestāv, ka viņi noveco. Mūzika nenoveco. Tā ir riktīga mākslinieku mūzika!” koncertu atzinīgi vērtēja māksliniece Frančeska Kirke.
Mūzikas žurnālists un koncerta apmeklētājs Kaspars Zaviļeiskis savukārt uzsvēra – “The Tiger Lillies” “odziņa” slēpjas spējā sabalansēt vulgāru rupjību ar emocijām un saturu, caur šo vulgāro, klaunisko veidu pasakot daudz vairāk.
Bet teātra kritiķe Edīte Tišheizere atzina: “Visa viņu anturāža, spēle uz zāģa, tas viss ir absolūti pakļauts šai pasaules apokaliptiskai, bet ārkārtīgi bohēmiskai uztverei. Man tas ļoti patīk. Es gribētu tā uztvert dzīvi!”
