Programma top kopā ar pianistu Danielu Pavļutu – viņu radošā draudzība pastāv jau kopš Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas laikiem. Par kopīgo programmu Aleksandrs saka: „Mēs elpojam vienā elpā, tikai tā varēja izveidot šo programmu.”
Riharda Štrausa solodziesmas ir Antoņenko ideja. "Mēs esam nobrieduši cilvēki, un mums ir radoši skatuves stāsti,” atklāj Pavļuts. Programmu viņi veido abi kopā.
Rudenī aizritēs 20 gadi, kopš Antoņenko ir uz skatuves. Šoreiz iespaidīgajai tenora balsij dziedātājs ļauj kļūt intīmākai. „Ko tas prasa no manis, zina tikai Dievs. Un mana nervu sistēma,” atklāj Antoņenko.
„Tas stāsts jau ir ļoti personisks, jo ļoti liela daļa no dziesmām, kuras Štrauss ir rakstījis dažādos dzīves posmos, ir veltītas viņam tuviem cilvēkiem – visbiežāk sievai. Šīs dziesmas lielākoties ir par mīlestību, par attiecībām, par cilvēka izjūtām, un tās ir ļoti personīgas,” stāsta Pavļuts.
„Šeit katrā dziesmā ir vesela pasaule, kur ir atsevišķas, pilnīgi atsevišķas sajūtas, dažādi cilvēki. Visi ir pilnīgi dažādi. Pat viena un tā pati mīlestība pret sievieti – viņas ir pilnīgi dažādas, jo ir citi [teksta] autori, kaut komponists ir viens,” norāda Antoņenko.
"Dažus skaņdarbus ir noklausījušies arī Vīnes kolēģi un ar nepacietību gaida tur šo programmu atskaņojumu," atklāj “Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis.
Pēc tam, kad 19.jūlijā programma pirmo reizi izskanēs Dzintaru Mazajā zālē, tās atskaņojums gaidāms arī Viļņā, Tallinā un, iespējams, arī daudz kur citur.