Armands Aleksandravičus koncertam radījis jaundarbu "Migla". To caurauž spēles ar skaņu, kas brīžiem ir griezīga, brīžiem melodiska. Pats komponists stāsta, ka dalījies ar noskaņām, ko cilvēkā rada dažkārt piedzīvota gluži necaurredzama migla. "Es gribēju radīt tādu noskaņu, ko es pats esmu piedzīvojis, braucot četros no rīta mājās no Rīgas uz Kuldīgu. Bija ļoti liela migla, un es tikpat kā neko neredzēju. Sajūta bija ļoti biedējoša, jo nevarēja paredzēt, kurā brīdī izskries kāds zvērs no meža. Reizē tā bija tāda taustīšanās un vienlaicīgi arī kaut kāds dīvains miers. Jo es biju viens pats un neredzēju neko citu, kā tikai miglu," saka Aleksandravičus.
Vijoles solo skaņdarbā spēlē Arvīds Zvagulis, kurš kompozīcijas atmosfēru raksturo kā savām asociācijām ļoti tuvu. "Skaņdarba sākuma un beigu posms ir tāds drīzāk meditatīvs, savukārt vidus posmā parādās satraukums, stress, neziņa un raustīšanās no vienas puses uz otru. Tādi ir mani asociatīvie tēli," norāda Zvagulis.
Komponista Platona Buravicka jaundarbu "Temps" savukārt raksturo ļoti spraigs un ātrs ritms un nepārtraukta kustība. Tajā viņš ietvēris savas izjūtas par nepielūdzami ātro laika ritējumu, kas cilvēkus var gan samalt, gan pacelt augstākā līmenī. "Laiks parādās kā mehānisma zobratiņi, pie kuriem var pieķerties un pacelties augstāk, bet var arī ļauties, lai zobrati tevi samaļ. Manā kompozīcijā šīs iespējas ir atspoguļotas," teic Buravickis.
Kopumā koncertā varēs dzirdēt jauno komponistu darbu pirmatskaņojumus, kas ir atšķirīgi kā tēmās, tā kompozīcijas tehnikās.
Koncerts atspoguļos pašas jaunākās mūsu akadēmiskās mūzikas vēsmas, ko vienkopus iepazīt mūzikas mīļotājiem ir ļoti laba iespēja - ir pārliecināts koncerta diriģents Jānis Liepiņš. "Manuprāt, tas ir ļoti interesanti uzzināt, kādi šobrīd ir paši jaunākie komponisti, kas vai nu vēl studē, vai tūlīt beigs studijas Mūzikas akadēmijā. Tātad - kas ir mūsu nākotnes, iespējams, lielie vārdi," saka Liepiņš.
Ar monumentālāko skaņdarbu "Ainulindale" koncertā pārstāvēta Evija Skuķe, kura iedvesmojusies no Tolkīna grāmatas par pasaules radīšanu.
Komponisti Ievu Kristapsoni savukārt iedvesmojis zvaigznājs "Šeravana", un viņas kompozīcijā atspoguļojas zvaigžņu gaismas mirdzumi, uzliesmojumi, netveramība un tālums.
Bet visromantiskāko skaņdarbu radījusi Kristīne Baltruševiča. Tas saucas "Marks Rotko. Izstāde. Gleznas", un tajā komponiste atspoguļojusi sajūtas pēc Marka Rotko izstādes apmeklējuma - viņu ļoti iespaidojušas krāsu kombinācijas, smarža, kā arī neaprakstāmais klusums, kas valdījis izstādes zālē.
Visdramatiskāko noskaņu caurvīts būs Sergeja Istratija opuss "Zolitūde".
Diriģents Jānis Liepiņš kompozīciju "Zolitūde" raksturo kā baismu priekšnojautu un dziļa traģisma caurvītu mūziku. "Skaņdarbā visu laiku ir jūtamas tādas priekšnojautas, ka nav kaut kas kārtībā, ka tuvojas briesmas. To viņš ir ļoti spilgti atklājis. Tur nav tik ļoti atainots pats traģēdijas process, kā viss gāžas un brūk, bet gan tieši priekšnojautas," skaidro diriģents.
Septiņu jauno komponistu darbu pirmatskaņojumus varēs noklausīties svētdien, 25.janvārī, koncertzālē "Rīga". Tos atskaņos "DD orķestris" jeb "Draugu un domu biedru orķestris", kurā apvienojušies jaunākās paaudzes, galvenokārt vēl studējošie mūziķi, daļa no kuriem jau spēlē dažādos orķestros.
