Telpa, laiks un humors. Atskats uz «Skaņu meža» centrālajiem notikumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eksperimentālās mūzikas festivāls "Skaņu mežs" šajā rudenī svinēja savus 20 pastāvēšanas gadus, piedāvājot gan iesildīšanās pasākumu Āgenskalna tirgū, gan īpašu pasākumu bērniem un jauniešiem. Centrālie koncertvakari notika "Hanzas peronā". Festivāla galvenie viesi – eksperimentālā hiphopa apvienība "clipping.".

Pirmo reizi festivālu apmeklēju 2007. gadā, bet manus toreizējos priekšstatus par mūziku pārmainīja 2009. un 2010. gada "Skaņu meža" programma. Kopš tā laika esmu pastāvīga šī festivāla apmeklētāja un, skatoties publikā, tā, domājams, ir savstarpēji pazīstama jau gadus desmit, ja ne pēc vārda, tad noteikti pēc izskata. Tas nozīmē, ka "Skaņu mežs" ir izveidojis savu komūnu, paši esot daļa no "SHAPE" platformas, kas apvieno Eiropas inovatīvo mūziku, audiovizuālo mākslu radītājus un festivālus.

Festivāls "Skaņu mežs". 1. diena
Festivāls "Skaņu mežs". 1. diena

Domājot par mūzikas klausīšanos, ierasti šī nodarbe sniedz komforta sajūtu un ir patīkama ar savu paredzamību. Savukārt eksperimentālā mūzika rada jautājums, no jauna definē ierastās zināšanas un pieredzi, kas laika gaitā kļūst arī plašai publikai saprotama un pieņemama. Tas ir savstarpēji papildinošs cikls, kura slāņus parādīja 2022. gada "Skaņu meža" programma. Piemēram, festivāla galvenie viesi apvienība "clipping." piesaistīja plašu uzmanību, jo strādā ar šobrīd aktuālo žanru hiphopu, un viņu uzstāšanās festivālā bija meistarīga – inovācijas gan stāstos, gan ritmikā, dažādu veidu elektronika, skatuves harisma. Un tomēr šī grupa visdrīzāk nebūtu pirmā izvēle plašai publikai, jo atšķiras no ierastās hiphopa kultūras. 

Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.
Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.

Mūzika var radīt jaunu telpu, kā to parādīja Fransuā Bonē (François Bonnet) jeb Kassel Jaeger priekšnesums festivāla pirmajā dienā. Viņš atskaņoja komponista Bernāra Parmedžiāni (Bernard Parmegiani) daudzkanālu mūziku un arī savus skaņdarbus, ar skaņu aptverot publiku no dažādiem telpas rakursiem. Abstraktās skaņas ainavas, kas šāvās kā komētas un tad skaisti nodzisa kā krītošas zvaigznes, bija meditatīva, atslābinoša pieredze. (Jāpiemin, ka Parmedžiāni ir uzstājies pirmajā "Skaņu mežā", kas toreiz notika klubā "Depo".) Mūzika ir saistīta ar laika izpratni. Piemēram, izpildījumā pretējs futūristiskajam Kassel Jaeger bija Edgara Rubeņa priekšnesums, kurā viņš izmantoja ģitāru, agrīnā blūza, regtaima formas pārceļot uz 21. gadsimtu, tā parādot ideju dzīvotspēju pāri laikam.

Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.
Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.

Iemeslu padomāt par skaņu raksturojošiem jēdzieniem deva gan vijolnieces Bilianas Vučkovas (Biliana Voutchkova) un komponista Pētera Ablingera (Peter Ablinger), gan vokālistes Amirtas Kidambi (Amirtha Kidambi) un bundzinieka Meta Evansa (Matt Evans) uzstāšanās. Vučkovas un Ablingera priekšnesumā bija saklausāmas dadaisma idejas, savulārt Kidambi un Evansa duets fascinēja ar savu sadarbību, ļaujot klātesošajiem piedzīvot skaņu jaunradi tepat, mūziķu saspēles procesā. Arī brīvās improvizācijas kolektīvs "Ahmed" darbojās kā vienots organisms, radot nepārtrauktu, hipnotisku skaņu plūdumu, no kura izkāpt varēja tikai priekšnesuma noslēgumā. 

Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.
Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.

Viens no, manuprāt, jautrākajiem piedzīvojumiem bija Rasela Hasvela (Russell Haswell) trokšņu performance. Viņš darbojās ar kvadrātveida skaņas kontroles ierīci, kas bija nolikta uz skatuves grīdas. Bija mirkļi, kad mākslinieks šo kvadrātu bija pat apskāvis un tad atkal atleca nost. Daļa no priekšnesuma bija arī viņa paša balss, kas bija saklausāms skatuvei tuvu stāvošajiem. Absurdi trokšņi Hasvela vadībā pakāpeniski ieguva ritmisku uzbūvi, līdz viņš to vieglu roku izjauca, lai sāktu no sākuma. Šajā absurdajā procesā bija kaut kas ļoti atbrīvojošs un pat nomierinošs, liekot aizdomāties par to, ka absurdais atļauj būt bez nosacījumiem, kas, savukārt, ir labākais nosacījums kā jauna tapšanai.  

Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.
Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.

Humorpilns, arī ironisks un sociālkritisks bija Evijas Skuķes cikls "Sievietība koloratūrsoprānam un klavierēm", kuru izpildīja pianiste Lelde Tīrele un soprāns Gunta Gelgote, bet Agate Bankava bija veidojusi horeogrāfiju. Bija padomāts arī par skatuves scenogrāfiju, atrodot vietu gan motociklam, gan virtuves iekārtām, flīģelim un balles kleitai. Darbs balstīts uz stereotipiskiem priekšstatiem par sievietes uzdevumiem, kas tiek kultivēti kā aksiomas. Komponiste šos stereotipus savā skaņdarbā kritizē ar vieglumu, piešķirot tiem grotesku veidolu, izmanto dažādu laiku mūzikas valodu, viedokļu līderu citātus un iesaista meklētājā "Google" atrodamo informāciju. Gala rezultātā "Sievietība koloratūrsoprānam un klavierēm" bija informatīvi pamatīgs, bet vienlaikus arī izklaidējošs un dauzonīgs darbs. 

Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.
Festivāls "Skaņu mežs" 2. diena.

Savā divdesmitgadē "Skaņu mežs" ir ieguvis klausītāju uzticību, kas izpaužas kā ļaušanās festivāla rīkotāju sagatavotajam skaņu pārsteigumiem. Šoreiz festivāla dzinējspēks nebija "lielie vārdi", bet gan kopējā atmosfēra, ko veidoja visu mākslinieku priekšnesumu kopums, šādi parādot, cik svarīgi ir festivāla kuratori, jo mūzika un skaņa ir ne vien izklaide, bet arī veids, kā dzimst jaunas domas un patiesības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti